– – – ✂︎ – – – – – – –

Neobligātais ievads par mani ir šāds: pirms pāris gadiem mani piemeklēja, acīmredzot, neizbēgamais notikums, kas nāk kopā ar noteiktu latvieša briedumu: man uzradās dārzs. Tas, kā jau kārtīgs latvja iesvētību rituāls, lika man saprast daudzas svarīgas lietas par sevi, dzīvi un, dabiski, dabu. Piemēram, ka zeme ir smaga, ka es esmu nīkulis un cik grūti ar manām mazajām datorbakstītāja rociņām ir izgatavot dobi no pļavas. Ka stiprākiem un lielākiem cilvēkiem tas sanāk sešreiz ārtāk. Savukārt traktori manās acīs ir gluži vai pusdievi. Kā arī to, ka es neko nejēdzu no pasaules un dārzniecībai īsti nav ieejas punkta. Vismaz man to neizdevās atrast, es tēmā ierāpos, liriski izsakoties, kaut kur caur pakaļu pāri dadžiem.

No labu vēlošiem pieredzējušiem sfēras ekspertiem sāku saņemt pirmos padomus, un uz to brīdi nesapratu pusi vārdu, kā, piemēram: “Tev vajag hostas!” (Es: Google, kas ir hostas).

Gan es raku, gan es plēsu, gan es googlēju, gan es pabeidzu Eiropas finansētus pieaugušo ļaužu ainavu arhitektu kursus (un savu otru piegājienu es notrallināju uz Mikrokontrolieru programmēšanu, kas, kā redzams, ir cits stāsts).

Ainavu arhitektu kurss NECIK nepalīdz saprast tomātus, toties palīdz amatieriski piepisties bezgaumīgiem apstādījumu risinājumiem.

Uz šo brīdi man ir dekoratīvie apstādījumi ar stāstu stāstiem, tas bija mans kursa darbs OVT Ainavu arhitektos – es tiešām ņēmu un metos to realizēt dzīvē. Iet lēni, ja kas. Sadarīti ir kādi 40%, un tie paši neaug tik ātri kā pinteresta folderos, bet tas jau nebūtu dārznieka stāsts, ja tur nebūtu pacietības treniņa. Lai vai kā. Šajā projektā bija nopietni ieplānots virtuves dārziņš.

Tiem, kas nezin: virtuves dārziņš ir tāds, ziniet, kvadrants, ko jūs ieplānojat savā burvīgajā piemājas dārzā kaut kur tuvu virtuvei. Uz to jūs dodaties ar savām maigajām, čaklajām mājsaimnieces/ mājsaimnieka saujām zalta saules pielietā dienā, lai plūktu timiānus, dilles un citas aromātiskas mētras savai brīnišķajai zupai, kas tobrīd viŗ uz plīts un noraugās, kā siltā vējā pland pavāra citrusaugļiem rotātais vasaras ietērps.

Paaugstinātajās dobēs, saprotams, lai daiļajam pavāram nav salīkušam jāršņakarējas dobē ar zupas virzienā vērstu pakaļu. 15 minūtes vēlāk es, dabiski, uzzinu, ka augstās dobes ir čakars, tur viss izkalst, ja tu neesi labs ūdensvīrs. Te sākās mana izpēte – es esmu sliņķis un mana atbilde uz gandrīz visām dzīves problēmām ir – KAUT KUR IR LABĀKS RISINĀJUMS, es neesmu pirmā, kam ir šāda problēma.
Ziniet, kam tas ir šoreiz?
Austrāļiem!

Kā ierīkot augstās dobes sausam laikam.
Austrālijas pieredze

Kā zināms, Austrālijā viss visu cenšas nogalināt, un augi nav nekāds izņēmums – tos cenšas nogalināt sausums un droši vien vēl kādas 13 citas lietas. Tā ka dzīvi palikušie austrāļi zin, ko runā.

Es vairs neatceros, kā es uzdūros pinkainajam, dzīvespriecīgajam austrālim Robam Bobam ar aizrautīgo YouTube kanālu, bet ātri vien iecēlu viņu par savu guru, un izstudēju visu, kas viņam bija sakāms. Jau pirms gadiem 10, kā redzams vēl šobaltdien, viņš salicis pilnu kanālu ar saviem IBC wicking beds projektiem

– …un es jūtu, ka tuvojas brīdis, kad mans pienākums būs šo nosaukumu latviskot un beigt par to visu domāt ar austrāļu akcentu.

Kopš tā laika viņš ir pārmeties uz dobju un zivju integrāciju un aquaphonics. Lai kas tar arī būtu…

Otrs (atkal jau austrāļu) avots, kurš piepildīja manu zinātkāri ar kārtīgiem zinātniskiem datiem, bij Chris Curtis no Roogulli Farm, kas Wicking Beds Webinarā prezentēja dažādu materiālu kapilaritāti tieši wicking dobju kontekstā. Krisa disertācija ar visiem datiem ir pieejama arī šeit.

Uzsūcošo dobju?
Ūdensvadošo dobju?
Ūdensvadītspējigo bobju?
Ūdensaugšupvadītspējīgo dobju?
Āaaaa!

Es joprojām nezinu, kā saukt wicking beds. Varbūt vienkārši par vikingu gultām, lai viss būtu max slikti un max rēcīgi. Ha ha ha! Hahahahaa!

BET es zinu dažas lietas, ko man iemācīja šie austrāļi un es tās saliku aiz auss, pirms ķēros pie sava virtuves dārziņa projekta vikingu gultās.

1. Nav vērts čakarēties ar hidroizolācijas plēvēm apšaubāmos konteineros (koka kastēs, skārda tvertnēs un tamlīdzīgi), ja eksistē IBC – rūpnieciskie plastmasa konteineri un tamlīdzīgas izturīgas lietas (mucas, tik pat labi, tikai forma stulba).
   1. Tos var nopirkt lietotus, tie nav briesmīgi dārgi, es dabūju savu ar nelielu nenozīmīgu defektu vēl lētāk ar visu piegādi, papētiet, vai tos netirgo kaut kur netālu, jo tik liela priekšmeta piegāde ir mazliet izaicinoša, ja neesat aprīkots ar piekabi.
   2. Skatieties, lai konteinerā ir pārvadātas TIKAI pārtikas vielas, nevis indes. Tas ir svarīgi.
   3. Ja nu kaut kāda iemesla dēļ neizmantojat IBC un hidroizolējat savu konteineru ar izolācijas plēvi, esiet max uzmanīgi ar tālākajām darbībām ar akmeņiem, jo ar tiem IBC sabojāt nevar, bet plēvi gan var saplēst.
2. Smiltis ir fantastisks, gandrīz nepārspējams ūdensvadītājs …vikingu gultās (es apsolu, pēdējo reizi, viss, pasmējāmies – pietiek). Smilts ir MAĢISKA viela, veltiet tai visu iespējamo cieņu. Tā var visu ko, no vienas puses – novadīt lieko ūdeni, ne tā kā māls, kas sabāž visu ūdeni sev vaigos un nopūdē jums visas saknes. Un no otras: arī labu gabalu vadīt ūdeni, kaut vai uz augšu! Šo maģiju sauc kapilaritāte.
   Es neskaidrošu jums kapilaritātes principus, jo tam bija jābūt pamatskolas fizikas vielā un, pat ja fizikas stundas nespējāt, un jums vairāk tīk literatūra, tad to uzskatāmi demonstrējis arī Ņūts Honikers Kurta Vonnegūta romānā Kaķa šūpulis, bet, ja jūs man liksiet iedziļināties tur, tad mēs vienkārši tūliņ plūstoši, gluži kā kapilaritātes dzīts traukūdens, pāriesim uz pasaules gala tēmu. Īsi un bezkaislīgi sakot, smilti sistēmiski var uztvert kā ūdens vadu, pa kuru notiks ūdens kustība sistēmā. Šurp turp.

Un zināt, kas ir PATS PATS foršākais šajā visā: tas, ka var piegāzt aptuveni sestdaļkonteineru (kādus 20cm mīnus konstrukcijas tilpums) pilnu ar ūdeni karstā vasarā un tas uzturēs zemi mitru kādu nedēļu stabili! Tie būtu gandrīz 200l ūdens, ja tur neatrastos konstrukcijas, savi 150l tur gan jau satilpst = tās ir 15 pilnas lejkannas!

Es savu konteineru šajā rekordkarstajā, sausajā, nāvīgajā vasarā, kad lijis nav mēnesi, uzpildu ne biežāk kā reizi nedēļā, un testēju zemi, iebāžot tajā pirkstu tā vienmēr ir patīkami mitra un visi aug griezdamies. Man liekas, varētu pat retāk uzpildīties, jo tukšs tas nav bijis vēl ne reizi. Austrāļi saka, tas varot turēt dienas 10.

Dobes uzbūve

Lielos vilcienos, dobes uzbūve ir šāda, no apakšas uz augšu:
– ūdens rezervuārs
– saskaras ar smilti
– smilts vada ūdeni no rezervuāra uz augsni
– augsne
– raža, jēi!

Svarīgi ir norobežot ūdens rezervuāru no smiltīm un augsnes – ja tā tur tiks, tad drīz vien tas būs pilns ar smilti un zemi, un visa sistēma būs vienkārši pūstoša dubļu vanna un ūdens rezervuārā nebūs vietas ūdenim, jo tur jau būs viss kas cits. 

Šis ir īstais brīdis, lai aprēķinātu katra slāņa dziļumus. 

Sāksim no viena gala mums ir cik, kādi 50cm kopējā augstuma (pārzāģētā IBC). Augsne, cik? Dārznieki, teiksiet. Es saku: ap 20-25cm +/- vajadzētu būt gana pat nelielam burkānam. Tad ap 5-10cm smilts. 0cm ģeotekstils. Pārējie cm paliek ūdenim. Mana caurule ir 20 cm, viegli nojaust, ka 20cm it is. Ūdens līmenis konteinerā nedrīkst pārsniegt smilšu augšējo robežu, lai augsne neguļ ūdenī. Es vēl nezinu – bet iespējams, tam jābūt pat zemākam. Smilts izdara visu ūdensvadīšanas darbu, ticiet man, Bobam un Krisam.

Tātad, lai sistēma būtu pasargāta no pārlaistīšanas un lietusgāzēm un nepārvērstos dubļu vannā, tai būs nepieciešama arī pārplūde.

Te būs vispārīga shēma:

Pāris piezīmes par šo shēmu.

1. Smiltīm nav jābūt nekādā konkrētā novietojumā – tās var būt smilšu stabs vidū, daudzi mazi smilšu stabiņi pa visu laukumu, kaut kāda smilšu kārta gar ārmalu, vai dievs vien zina kur vēl. Te ir tikai viens likums, kas jāpatur prātā: 
   1. ūdens normālā situācijā, kad neviens nav netīšām izslēdzis gravitāciju, grib būt lejā
   2. ne gaiss (tā saucamais tukšums), ne keramzīts, ne akmeņi ūdeni nevar efektīvi aizgādāt tos 20 cm tur, kur vajag mums – uz augsni = uz augšu. Tāpēc ūdens vadam: smiltij, jābūt no pašas apakšas līdz pat augsnei.
2. Pievērsiet uzmanību tam, ka ūdens līmenis, līdzīgi kā Sudrabas vēlētājs, dalās divās daļās: 
   1. pieskaras augsnei, 
   2. nepieskaras augsnei.
      UN lielāko daļu laika, kādus 99.9% laika, tas augsnei nepieskarsies, tāpēc vēlreiz pārlasiet 1.b. punktu un veltiet savu mīlestību smiltij!
3. Ievērojiet, ka augsne uz ģeotekstila shēmā “karājas gaisā” – tieši gaisā tā protams nekad nekarāsies, jo, gluži kā ūdens, tā grib būt lejā. Tāpēc mums vajadzēs nesošo konstrukciju. Manā gadījumā: drenāžas caurule + akmeņi.

Liekam grozā: lietas, ko šim projektam vajadzēs

Mans pirmais pirkums šajā sakarā bija, tātad IBC jeb vidējas kravnesības konteiners.  

Tā ir standartizēta gandrīz kubiska tara, metrs uz metrs divdesmit un 1160 cm augstumā, ieskaitot režģi un paleti. Jūs tādus iespējams esat manījuši mazdārziņos ūdens uzglabāšanai, lieli, bāli kubi metāla režģī. Tie ir izgatavoti no diezgan elastīgas, aptuveni milimetru biezas plastmasas, ko iespējams griezt ar fleksi vai figūrzāģi, gan jau var arī ar nazi, ja esat traks. Tam apkārt ir (iespējams – alumīnija) režģis. To arī var griezt ar fleksi un daļēji arī izjaukt atskrūvējot. 

Pirmais rokdarbiņš, tātad, ir izjaukt visu, kas izjaucams. Kamēr vēl plastmasas kubs nav izņemts no režģa, iesaku atzīmēt vidu – te būs jāgriež. Tā kā pats kubs ir ar noapaļotām malām un mazliet deformēts/neregulārs visos virzienos (tas nav Minecraft), visvieglāk, manuprāt, ir mērīt visu pret metāla karkasa režģi un atzīmēt uzreiz gan uz režģa, gan uz kuba paša. Septiņreiz nomērīt atzīmēto pēc tam ieteicams ar kādu neatkarīgu taisni, piemēram, līmlentu, lai griezums patiešām būtu taisns, nevis kādi atzīmējuma vilnīši. Ar to nogriezto malu jums būs jāsadzīvo pēc tam! Griežam pa līniju. Jāsagriež gan kubs, gan režģis.Pārejiet pēc tam visam ar nazīti un vīlīti, lai nav riebīgu asumu.

Pēc tam vajag aizsilikonēt ciet visus konteinera ietek un notekcaurumus. Tādi ir, vismaz manam konteineram, divi: viens ir lielais apaļais vāks, kas turpmāk atradīsies vienas dobes dibenā. Un kaut kāda noteka uz vienas konteinera kantes, mazāka. 

Te viena piezīme – teorijā, šo pašu noteku var izmantot kā notekcaurumu konteineram, bet es to nedarīju, jo manas dobes stāvēs uz zemes bez paletes un sanāk mazliet neparocīgi + mans plāns bija ierīkot notekas vienādas sānā abiem konteineriem.

Pirms atvēzējaties tālākajām darbībām, šis ir pēdējais brīdis testam – piepildiet konteineru ar ūdeni līdz esošajiem, aizsilikonētajiem caurumiem un pārliecinieties, ka tie nelaiž ūdeni. 

Vēl vajadzēs

1. Vienu resnu drenāžas cauruli. Man ir 200mm. Garumu sarēķināju piemetot visai pavirši un aptuveni, ka viens caurules aplis būs kādi.. nu, teiksim, pī (3.1416) metri pie tā mana ~1 metra diametra, otrs aplis jau būs mazāks: diametrā 1 metrs mīnus caurules platums = kādi 80cm, rupji ņemot 2.51327m, kopā plus mīnus – atkarībā, ka ritināsies caurule, kādi 5.5 metri. Kļūda, ko es pieļāvu savā pārcentībā, bija nopirkt drenāžas cauruli jau ar geotekstila izolāciju – pilnīgi lieki, jo es tāpat klāšu geotekstilu pāri visam. Mierīgi var ņemt pliku cauruli. Manai konstrukcijai bija svarīgi, lai to var saritināt. Diametrs 200 ir gana labs, lielāku nav jēgas, jo ūdens līmenis projektēts uz 20cm.
2. Ģeotekstils. Sarēķiniet ar labu rezervi tā, lai var izklāt visu konteinera laukumu + labi drošas rezerves malas. Mana geotekstila platums bija 1m platumā, tāpēc sedzu ar diviem, ar pārklāšanos vidū, sanāca apmēram 4 metri uz 1 konteineru (2 gabali pa 2 metri). 
3. Šim projektam ir viena sastāvdaļa, kas ir potenciāli bezmaksas, ir jāizskata varianti, kas jums ir pa rokai. Tā ir ūdenstvertnes nesošā konstrukcija. Robs Bobs izmanto akmeņus (retā iela, kas, tā sacīt,  uz ielas mētājas). Citi austrāļi izmanto sagrieztas caurules kā kājas (čakars). Austrālijā par ir vesels bizness, kas gatavo šīs …VIKINGU GULTU KĀJAS, es atvainojos, viss, apsolu, pēdējo reizi. Saucas WaterUps. Izskatās lūk šādi (melnais priekšmets, tam pat ir iebūvēta pārplūde):

Otrs piemērs ir no YouTube.

Es izmantoju akmeņus. Es mēģināju izmantot pāri palikušos puķu podus, bet tie ir par vārgu (arī salikti viens otrā pa vairākiem), lai izturētu augsnes slodzi. Testēju iekāpjot savā dobē un pastāvot uz vietām, kur izmantoti puķu podi – kraš. Ar akmeņiem, protams, šādas problēmas nav.

4. Ventilis un caurules elkonītis pārplūdei. Var arī netaisīt elkonīti, un ierīkot vienkārši pārplūdes caurumu, bet elkonītis dod papildus fīčas – to var grozīt, tādejādi regulētjot ūdens līmeni konteinerā. 

   

    

   

5. Ūdens pievadcaurule. Es izmantoju pāri palikušu elektrības gofru, to sarkano rievoto trubu, kādi 5cm diametrā – nav svarīgi, ņemiet, kāda ir pa rokai, garumā kādi 50-60cm vajadzētu pietikt – tās vienam galam jābūt ūdens rezervuārā, otram – kaut kur ārā, kur tiekat klāt ar šļūteni vai kannu. Bobs savās pirmajās versijās darīja tā, ka izritināja vienkāršī stūrī laukā tās pašas drenāžas caurules vienu galu, bet tas nav diezko parocīgi, manuprāt. Un, acīmredzot, arī Bobaprāt, jo viņš kaut kad beidza tā darīt un pārgāja uz atsevišķu, tievu ievadcauruli. Ja pirksiet, tad man nav nekādu konkrētu ieteikumu par krāsu vai formu, vienīgais – nepaņemiet par šauru, lai tajā var ielikt un mierīgi uz brīdi atstāt ūdensšļūtenes galu.

   

6. Smilts. Es veidoju aptuveni 5-10 cm biezu smilts slāni virs ūdens konteinera + tātad iekšā konteinerā, saritinātās caurules vidū. Izgāja aptuveni ķerra smilts uz konteineru. Der droši vien jebkura smilts, smalkāka vada ūdeni labāk, bet visa smilts vada ūdeni pietiekami labi šai konstrukcijai, tos dažus cm.
7. Augsne. Man aizgāja vairākas lielas augsnes pakas uz 1 konteineru (es miksēju kompostu un substrātu, nezinu, vai tas ir pareizi, bet augi aug). Rēķināt var tā: apmēram 30cm biezumā, 1×1.2 metru laukumā, veikalā uz aci novērtējiet pakas apjomu, tie, kas pērk pakās veikalā. Ja jums ir pašiem sava augsne, tad, protams, beriet vienkārši, cik tur satilpst. 
8. Mulča. Vissakarīgāk, droši vien, ņemt savu pļauto zāli. Mulča pasargās jūsu pievadīto ūdeni no bezjēdzīgas iztvaikošanas zilā gaisā.

Te būs iepirkumu saraksts, kura rezultātā jāsanāk 2 augstajām dobēm:

[_] 1 vidējās kravnesības konteiners (IBC)

[_] 11m 200mm drenāžas caurule

[_] ģeotekstils* 

[_] Akmeņi VAI
pārpalikušas kanalizācijas caurules, ar ko aizpildīt tukšumus ūdens rezervuāra stūros
[_] 2 savienojumi + līkumi + caurulītes pārplūdei, ¾

[_] ievadcaurule, 2 gab. ~60cm

[_] smilts

[_] augsne

[_] mulča

* Parasti nāk ruļļos, un ar vienu vajadzētu pietikt un pāri palikt. Aprēķiniem: vajag tik daudz, lai bez šķirbām noklātu 1000×1200 laukumu plus apm 300mm rezerves mala = 1600×1800 = aptuveni 2.88, teiksim 3kvadrātmetri uz vienu konteineru – atkarībā, kā piegriezīsiet. Varat pirms pirkšanas parēķināt, ar kura platuma ģeotekstilu labāk gribas operēt.

Sastāvdaļas, kurām vajadzētu lielāku izpēti un eksperimentus ilgākā laika posmā:
Agroperlīts. Varbūt tas palīdz uzturēt augsni veselīgi mitru?
Aktivētā ogle. Ūdens konteinerā, lai nodrošinātos pret nevēlamu baktēriju izplatību. Es gribēju, bet beigās nenopirku, jo man nebija datu, cik daudz ogles nepieciešams manam ūdens apjomam.

Kā arī varat paredzēt saviem konteineriem, piemēram dēļu, kārklu vai corten apdari – tas jau estētiem pēc ieskatiem.

Alternatīvi, ūdens rezervuāram mēdz izmantot neritinātas caurules, vienkārši taisnu cauruli, kas iet pa pazemi. Varat arī ieskatīties WaterUps risinājumos. YouTube ir autori, kas taisa paši savus waterupus no metāla režģa ar tajā iestiprinātām kanalizācijas cauruļu kājām – darbietilpīgs process, kuram neredzu jēgu, ja es varu vienkārši saritināt 5 metrus čūskas un iebāzt to savā dobē. Bet alternatīvas, kā redzams, ir.

Liekam kopā

Konteinerus uzreiz novietojiet tieši tur, kur tie ieplānoti – pilni ar zemēm un smiltīm tie svērs ļoti daudz un būs praktiski NĪ. Izvēlieties varen saulainu vietu!

Ieritiniet konteinerā drenāžas cauruli. To var sasiet ar kādu striķi, lai tā zin, kurš te ir saimnieks. Un nesadomā kustēties, kamēr darāt pārējās lietas. 

Tagad jums būs aplis kvadrātā. He he he.

Aplim stūros ir tukšumi – tie jāaizpilda ar kaut kādiem balstiem, tie, kā jau minēju, var būt akmeņi, varbūt jūs varat sazāģēt cietās kanalizācijas caurules un sastūķēt tur tās. Galvenā doma ir – tam jāvar balstīt smagā augsne, bet tam apkārt/iekšā jābūt gana daudz tukšumam, kur uzglabāties ūdenim, jo, kā nekā, tas saucas Ūdens Rezervuārs.

Sānā laiks ierīkot pārplūdi. To man palīdzēja izdarīt mans vīrs ar zelta rokām, tāpēc arī pārplūdes man ir zelta. Šis nezkāpēc ir diezgan padārgi, savienojumu vien maksāja ap piecīti katrs vietējā būvveikalā ar lielu uzcenojumu + vēl daiļie elkonīši.Diezgan svarīgi šeit nesataisīt ziepukus, lai dobe nesāk pa šo pārplūdi tecēt beztēmā, jo, lai to labotu visa dobe jājauc ārā, gluži kā Citroen.

Tagad, viena svarīga lieta, ko vajadzētu papētīt ir iekšējā gala izolēšana. Bobaprāt, te vajag uzlikt kaut kādu filtriņu uz caurules iekšējās puses, lai gruži neaizsērē jūsu pārplūdi. Es izdarīju tā, ka caurules iekšējā galā ar savienojumu piemočīju pārpalikušās apkures caurules galu un ielaidu to savā geotekstila izolētajā drenāžas trubā, nostiprināju ar savilcēju. Šis ir tik stipri individuāls risinājums, ka jums noteikti būs kāds cits.

Tagad šo visu konstrukciju, ko tikko salikām, vajag labi noizolēt no apkārtējās pasaules ar ģeotekstilu. Šajā ūdens rezervuārā nedrīkst nonākt mūsu actual dobe (zeme, slieka, dille). No maniem novērojumiem, nav nekādas jēgas mēģināt tekstilu kaut kā nostiprināt un līmēt pie malām, smagā zeme to turēs tur, kur tas nolikts. Ja neizdomāsiet savu dobi art ar traktoru vai tamlīdzīgi. 

Uz ģeotekstila tagad beram smilti. Labu kārtu – smiltij jāiebrūk konteinera vidū līdz pašai apakšai (guļot uz ģeotekstila), lai tā pieskaras ūdenim, kas, kā jau ūdens, vienmēr pirmkārt ir tur pašā apakšā un tikai pēc tam kaut kur citur. Izveodojam skaistu gludu smilšu slāni 5-10cm biezumā ne vairāk. Noderēs līmeņrādis, mēs taču negribētu, lai mūsu radītās pasaules zemes slāņi ir šķībi greizi. Tagad ir brīdis, kad vērts iekāpt konteinerā un patestēt tā smaguma izturību. Ja tas iztur jūs, izturēs arī slapju zemi. Pačāpojiet pa kaktiem, cerams nekas neiebrūk – bet labāk tagad testa laikā, nekā pēc tam, kad jums jau tomāti aizmetušies. 

Nupat jau dobe ir gatava, atliek vien sabērt tajā labu dārza augsni, kompostus, visu, kas garšo dārzeņiem un citiem labumiņiem. Gatavs!

Kā lietot

Pāris novērojumi un padomi. Austrāļi neiesaka aizrauties ar liešanu no augšas, jo tas izjauc ideju un sistēmu, Tikai pašā sākumā, kad kaut kas mazs un vārgs ir tik tikko iesēts – tad vēl var.

Kā jau minēju, uzpildīta tvertne uztur visu laimīgu un mitru aptuveni nedēļu / 10 dienas.

Manuprāt ir arī diezgan prātīgi pildīt iekšā relatīvi tīru ūdeni, nevis purva rāvu, lai rezervuārā nesāk dzīvot velni — bet to es nekā nevaru pierādīt.

Manas dobes rezultāti mani sajūsmina bezgalīgi, es tik plēšu redīsu un pētersīļu un salātu ražas, riju dilles pa taisno dobes, un slinkoju vien tālāk. Drīz būs tomāts. Pirmā dobe kalpo lieliski, kuru katru dienu plānoju ķerties klāt otrajai.

Es uzrakstīšu arī par to, kā šīs dobes pēc Square Foot Gardening un kaut kādiem maniem principiem ar izciliem rezultātiem saplānoja mākslīgais intelekts.