2Es esmu katra telefona bieds. Pirmkārt jau tāpēc, ka es telefonus ienīstu. Kā sugu. Vecajos labajos laikos telefoni nemaz pie tā nebija vainīgi, man vienkārši nepatīk runāt pa telefonu. Tagad, kad telefoni izauguši par baigiem Sapieniem un saucas par viediem un kabatas tiem pilnas triku un izdarību – beidzot tie var riebties paši...
Vakar atklāja saucamo moto sezonu. Tas nozīmē, visi, slimi un veseli, kas cauru ziemu glabā savu pļerdaciņu garāžā, beidzot tiek ielās atrādīties viens otram un citiem. Nelaimīgā kārtā, vakar daudziem, par spīti kalendārā rakstītajai sestdienai, bija pārceltā darba diena. Rezultātā,...
Informatīvo telpu viens pēc otra skaļāk un klusāk pāršalc fotoradaru skandāli, te par faktu kā tādu, te par mīklainiem līgumiem, otkatiem un muhļītājiem, kas riņķī griež budžetiņu, caurumiņu meklēdami. Par to jau dusmojušies un diskutējuši visi, kam nav slinkums un...
Stāstiņš par nelaimīgu mīlestību Reiz kādam sportistam ļoti patika Asdfgāna. Mašīnā uz paneļa viņam bija Asdfgānas karodziņš un mugurā sarkans sporta tērps ar uzrakstu ASDFGAN, tas bija viņa mīļākais tērps, no kura nešķīrās pat gultā. Kā par nelaimi, šī mīlestība bija pakļauta nežēlīgajam attāluma slogam – sportists dzīvoja Ghjkijā un Asdfgānā nekad nebija bijis...
Cilvēkiem dzīves laikā sakrājas pieķeršanās un visādas citas īpašas un maģiskas piesaistes citām dzīvām radībām. Tādas, kas sastāv no liela prieka, laimes un beidzas ar briesmīgām, briesmīgām sāpēm. Šis būs stāsts par radību, kas man tik dārga, ka, šķiet, zaudējuma šķembas sāpēs mūžam, par vienu ļoti īpašu kaķi. Manu kaķi. Atnācu atvadīties, izsāpēt...
Reiz, kaut kad, šķiet tas bija 2009./10. ziemas sezonā, kādi nezināmi ļaudis bija apkopojuši un interneta ārēs starp spokiem un draugiem publicējuši sarakstu ar vārdiem, uzvārdiem, auto reģ. nr.-iem, pat adresēm un personas kodiem un fotogrāfijām, ko paši nodēvēja par Okupantu Autoparku un sacēla briesmīgu brēku, citēju: Piedāvājam sarakstu ar Latvijai acīmredzami nelojāliem...
Ja godīgi, man joprojām nav skaidrs, ar ko atšķiras rāpuļi no lāčiem. Mans plāns ir tāds: ņemu bērnu 1 gab. Ņemu drēbes, dažādus paveidus. Velku drēbes uz bērna virsū, kamēr izskatās pēc cilvēka. Ja nekas nesanāk, ietinu bērnu segā, aiznesu slepenā vietā un mēģinu vēlreiz Viss. Kurš no tiem tagad bija...
Svētdienā uz Jūrmalas šosejas, tā vietā, lai savā nodabā lamātu svētdienas tītarus, kas izlien uz ielas reizi pusmūžā un ir katra vietējā vai skrējēja bieds, aizdomājos par to, kādā valodā ar mani runā citu ceļabiedru mašīnas un kā tās man varētu pastāstīt vairāk. Lūk, man pa priekšu planē sarkans Audi, vienīgais, ko par...
Ne īsti tādas vietas, ne ielas, ne kapa, kur likt to svecīti un klusi, kautri paskumt, bet paskumt velk, tik agri redzēt aizejam tādu sirdī vīteņvīteņiem un dzelkšņiem ielaistu muzikālo trauslo puķi kā Amy Winehouse sāp, un paliek tukšums un tik briesmīgi žēli. Te ir mans ēmūārs, un es sev atļauju te ielikt...
Manās neķītrajās roķelēs ir nonākusi literatūra, ar kuru es vienkārši NEspēju, nu NESsspēju nepadalīties ar plašo, skaisto pasauli, kas savā trakumā pieradījusi mūsu zemīti pilnu ar dažādiem aizraujošiem un noraujošiem cilvēkiem. Un proti, manās rokās nonākusi sirdi plosoša pārcilvēka atklāsmju vēstule, kuru noteikti Pārcilvēku Vēstuļu un Atziņu Kopotajos Rakstos kādu dienu aizturētu elpu...
Google Fonti ir ielaiduši svaigu gaisu weba burtistabiņā un ļauj web-dizaineriem un tiem, kas sevi par tādiem sauc, izmantot tekstiem tīmeklī dažādus skaistus šriftus, vairs nevergojot ierobežojumam “Arial Helvetica Verdana Tahoma Times Courier un kaut kas vēl viens nesmukais” vai hardcore cienītājiem – redzēts tādos weba nostūros, kas tuvāk podam – zīmētām pogām...
Pieslienoties jaunajai ziemas stila tendencei – besīga slimošana ar sirdi plosošu klepu, vai īpaši stilīgajiem – ar gripu, bet totāliem trendseteriem – ar lāsteku pa galvu, es vārtos šallē jau dienu trešo, sajūta, ka simto, un kā jau tas tādos brīžos notiek, visko gribu darīt, bet nekā nevaru padarīt, jo noklepoju sevi līdz...
1. janvārī viss ir ciet. Tas ir vienīgais iespējamais attaisnojums iet uz kino, lai redzētu Riekstkodi 3D. Neiedziļinoties, kādas vecas, sarkanas bekas ēduši filmas autori un kas viņi ir pēc tautības un politiskās pārliecības, filma ir diezgan biedējošs bezsakars no līdz, kas spējīgs aizvainot pat kaut cik saprātīga bērna intelektu. Jā un –...
Mūza
