8 lietas, ko tu nezini, ja tev šķiet, ka visgrūtāk ir grūtniecei

1. Grūtnieču dieviešu privilēģijas

Ok: ja tevi ķers toksikoze, būs drausmīgi (droši vien, es nezinu, izklausās briesmīgi). Varbūt tev sāpēs mugura un naktī raudāsi, jo nevar gultā apgriezties. Bet visādi citādi – kad esi grūtniece, it īpaši tur apmēram pa vidu, kur vēders ir redzams, skaists un apaļš, bet ne kuģis, tu baudīsi visas pasaules gādību, iejūtību un laipnību. Tevi laidīs rindās, tev ļaus lēni vilkties, tev saprotoši pamās ar galvu, kad tu teiksi, ka šis dīvāns tev nešķiet gana ērts, tevi apsveiks un uzsmaidīs random cilvēki. Tev teiks: Saudzē sevi! Varbūt tu pat gribēsi to iemūžināt fotosesijā – tik dievišķa, apaļa un pupaina kā pati pasaule… Nesačīksti šo laiku, jo HUJAKŠ – vienā jaukā dienā, bērns ņems un piedzims, atstājot tevi ar šokējošām vēdera paliekām un tādā garā, un tavs grūtnieces statuss būs zudis – nu tā kā UZREIZ. Ļoti iespējams, kad pēc dzemdībām spersi pirmos tu-nojaut-kāpēc-bailīgos soļus zābakos, tu jutīsies tūkstošreiz draņķīgāk, nekā mēnesi atpakaļ, bet šoreiz visiem būs pie dirsas. Neviens vairs neteiks, saudzē sevi, tu tagad esi mamma, apsveicu!

Continue Reading

Geocaching pieraksti. Mistērijas Jelgavā.

Vispār, sen jau vajadzēja veikt piezīmes par geo spēlēm un rotaļām, jo daudzi risinājumi un sajūsmas avoti, muižas un ieži dziest no atmiņas, kuru aizpilda visi tie joki, ko internetā nākas redzēt vairāk kā vienu reizi. Tas, kas paliek atmiņā, jādomā, ir ļoti īpašs. Kā piemēram, kāds Jelgavas apmeklējums gadu 2-3 tālā pagātnē, kad, romantiski un nostaļģiski izstaigājot senas studentu takas, šur tur līdām, šur tur rāpojām, meklējot atbildes uz jautājumu Can you hack it?.

Continue Reading

Ko gan Jēzus darītu

Mana iebūvētā cilvēkmīlestība, pašas novērtējumā, ir ļoti zema, bet man dzīvē ir neprātīgi veicies satikt ģeniālus, neaptverami interesantus, fantastiskus cilvēkus augstās koncentrācijās – un man ir ar ko salīdzināt – tas nenotika uzreiz! Kaut kādā mērā šo cilvēku predeterminētais brīnišķīgums ir mani izlutinājis, un, nonākot godīgākas atlases rezultātos ar normālu sadalījumu, mani pa īstam pārsteidz, es pat lietotu nodrāzto “ŠOKĒ!!!”, vidēja nefiltrēta cilvēka debīlisms, ļaunums, rupjība un fobijas.

Continue Reading

TrilleRīts

Dažreiz sanāk neizgulēties. Nu tā stipri neizgulēties, kā tikai ar bēbīšiem var. Ballējam, neguļam un kurinām, un kurinām… jaunatne, ziniet. Jaunatne vēl īsti nemāk nakti.
Sešos aizmiegam. 7os jāceļas.
Atveru acis: ir gaišs, kluss rīts, 9:20. Dižfak!
Lecu no gultas kā tāds Legolass, sagrābju telefonu, lai nosūtītu īsziņu bērnudārzam, ka esam lohi, kavēsim, lai piedod un saprot, un pieskaita bērnu pusdienām un tādā garā.
Un huļi tad mēs vispār tesāmies pirkt to balto kreklu, kas šodien jāvelk!
Iebrāžos bērna istabā.. BĒRNA NAV. Sega vien.

Continue Reading

10 mīmi latvietim latvieša valodā

Latviešu valoda ir tik elitāra pasaules mērogā, tajā runā niecīgs izredzēto klubiņš, un vienīgais, kas šim klubiņam trūkst līdz pilnībai ir kāds ducis mums vien saprotamu mīmu.

* (ar mīmu es te dresēti domāju meme – n., an image, video, piece of text, etc., typically humorous in nature, that is copied and spread rapidly by Internet users, often with slight variations.)

Nevar jau teikt, ka nav nemaz. Slakteris un Līdaka savulaik izsitās mīmos (nav manis zīmēti, bet nezinu, ko kreditēt).

Kāpēc ir nelaime valstī, ka šlesers nekļuva par mīmu? * Šlesers YouTube

Kāpēc ir nelaime valstīKas es esmu?

Un, ja es šorīt pamodos uz grīdas 5os no rīta un līdz vieniem nezinu kas es esmu, es gribu to tev pateikt ar Zatleru. * Zatlers YouTube

Un, kad es beidzot uzveicu 3 krūzes kafijas un galds sāka vibrēt mana pulsa ritmā un es redzu auras cauri sienām, es gribu to pateikt ar Sudrabu.
Jums sudraba auraBet tu man vari atbildēt ar Solvitu

Bet tu man vari atbildēt ar Solvitu. “Ū!”

Continue Reading

Cīņa ar rūķīšiem jeb kā risināt pazūdošo priekšmetu problēmu

Reiz, sensenos laikos, telefons tupēja iesiets vadā, un nekur nevarēja aizkrist un pagaist, mašīnu bija gandrīz neiespējami nopirkt un televizora programmas pārslēdza grozot knibuļus uz televizora aparāta, ja tie nokrita un pazuda, varēja lietot plaķenes. Ja pazuda arī tās, tā nebija liela bēda, jo kanālu tāpat nebija diez ko daudz. Ak, senie laiki.

Tagad mums ir mobili telefoni, kuri neatkarīgi no tā brīža sarukšanas vai izplešanās modes tendencēm, ir gana mazi un pagaist segā vai vannas istabā, pasarg dievs, kafejnīcā vai transportā. Mums ir mašīnas un to atslēgas, tāpat kā māju atslēgas un varbūt vēl 5 citas atslēgas, kurām pazūdod esam atstāti pilnīgi idiotiskā situācijā un kaut kur vairs nevaram tikt iekšā (vai ārā), lai cik tikt griboši un pelnījuši būtu. Mūsu plauktiņi un galdiņi mudž no dažādu izmēru un nozīmju pultīm, ar ko pavēlēt darboties neskaitāmām ārkārtīgi jaukām ierīcēm. Šo mazo būtisko priekšmetu zaudējuma tracinošais izmisums ir pazīstams daudziem.

Tik daudziem, ka ir vairāki tehnoloģiju risinājumi, gan tikko un tāpēc vien dzimuši start-upi, gan pieredzējuši giganti, kas metas tieši šo problēmu risināt.

Continue Reading

Ir dati: ātrie kredīti, otrā daļa – pagarināšana

Pirms kāda laika rakstīju par vieniem nosapņotiem datiem, kur kāds iedomāts idiņš apmēram piecās dažādās kredītkompānijās sagrābās mazus kredītiņus tipa Ziemassvētku rosolam un tad gadu ar tiem dancoja, ņemdams kredītu, lai atdotu kredītu: Sms Kredīti – Pirātu Laipa (20.01.2013.)

Ja esat jau apraduši ar šo domu, ja tai vispār ir iespējams noticēt, tad prasās turpinājums.

Kā tad klājas mūsu varonim?

Continue Reading

Inovatīvs biznesa plāns no “Ceļojums tev”

Pa ausu galam pat es, tad gan jau arī mans dārgais lasītājs, ir dzirdējis par nez kādu tūroperatoru “Ceļojums tev” un apčakarētajiem klientiem. Ja ne – tad te īsais pārstāsts: nez kāda “Ceļojums tev” Laura Reķe uzmetusi ntos ļaudis: paņēmusi naudiņas par atvaļinājumiem turcijās, u know, lidmašīnas biļetes, viesnīcas un tādā garā, aizsūtījusi tūristus vienā virzēnā kur tie, ar Reķes viltotiem maksājumiem nagos, bez viesnīcām un atpakaļceļa biļetēm varēja piedalīties realitātes šovā tūrists-bomzis-lohs.

Continue Reading

Ir dati: SMS kredīti – pirātu laipa

Kopš sevi atceros, man bijusi vājība uz grafikiem. Vājība ir maigi teikts. Mānija. Padod tik datus. Tāpēc, lai piedod man šie dati, kas nebija tam gatavi, kad nonāca manos nagos, bet man ir tapis grafiks par kāda sprukstiņa kredītsaistībām. Atruna: es nesaukšu vārdā ne kredītņēmēju, ne kredītkompānijas, pirmo neminēšu, jo labprāt viņu tālāk tekstā sauktu par idiotu datu aizsardzība, bla blabla, kompānijas neminēšu, jo negribu nevienu reklamēt.

Īsā slimības vēsture: “atradu uz ielas, uzzīmēju grafiku, visu noliku turpat, kur paņēmu” datus par aptuveni 20 saucamajiem SMS kredītiem, ko ņēmusi viena un tā pati persona kopumā 5 dažādās kredītkompānijās pēdējā gada laikā. Piemērs ir pilnīgi reāls. Vai arī nav, I don’t want no trouble. Lai vai kā, grafikā likts, tas devis man iespēju ielūkoties ne tikai kāda anonīma indivīda kredītu pagātnē, bet arī nākotnē, par ko īsi secinājumi turpmāk.

Grafiks attēlo to, kas paņemts VS atdodams VS makā paliek VS komisiju un procentu dinamika VS kredītkompāniju skaits mēneša griezumā.

Continue Reading

Stāstiņi par grozījumiem satversmēs

Stāstiņš par nelaimīgu mīlestību

Kādam sportistam ļoti patika Kautkurstāna. Mašīnā uz paneļa viņam bija Kautkurstānas karodziņš un mugurā sarkans sporta tērps ar uzrakstu KAUTKURSTAN, tas bija viņa mīļākais tērps, no kura nešķīrās pat gultā. Kā par nelaimi, šī mīlestība bija pakļauta nežēlīgajam attāluma slogam – sportists dzīvoja Bababaijā un Kautkurstānā pat nekad nebija bijis – dzimis un audzis viņš bija Bababaijā un likteņa nežēlībā. Bababaijā viņam riebās pilnīgi viss. Tā kā pats runāja tikai kautkurstiski, nevarēja būt diezko lietderīgs darbos, kur varēja nākties sarunāties ar bababaijiešiem, tāpēc cieta mērenu trūkumu, bezdarbu un Bababaijas patizlo sociālo sistēmu. Ar sportu naudu nopelnīt nevedās, jo sportists ar sportu tā īsti nekad nebija nodarbojies. Instrukcijas uz Bababaijas veikalos pirktiem pulverīšiem viņš izlasīt nemācēja, tāpēc bija tos pārdozējis neskaitāmas reizes. Kalendāri un pulksteņi viņa mājā bija noregulēti pēc Kautkurstānas laika, tāpēc viņš vienmēr visur ieradās nelaikā un svētkus svinēja nesaprasts. Sportists mūžam mīlēja Kautkurstānu un viņa domas tiecās uz to ik brīdi, maigi kā mīļotās fotogrāfiju tas ar skatienu glāstīja tās TV kanālu ņirbu un reiba no Kautkurstānas saldās un krāšņās popmūzikas. Sportists cieta caurām dienām. Dusmu un lielu bēdu pielietas bija viņa gaitas. Lai cik tevī būtu līdzjūtības, nestāsti sportistam nekad par vilcienu uz Kautkurstānu: par nacistu kļūsi!

Stāstiņš par grūto brīdi

Reiz kādam vīram apzaga dzīvokli un aiznesa mīļāko pūces izbāzeni un kladīti, kur viņš gadu gadiem katru dienu bija pierakstījis aizraujošus skaitļus un interesantus aptauju rezultātus. Vīram tas bija neizsakāmi sāpīgi. Bet, tā kā viņš bija rīcības cilvēks un krievu valoda Latvijas cietumos ir oficiālā, vīrs sāka vākt parakstus, lai visiem sportistiem jau skolā iemācītu par vilcienu.

Stāstiņš par šoka terapiju

Reiz dzīvoja divi kaimiņi. Vienam bija forša sieva bija laba izglītība. Otram kaimiņam bija kopš bastotām algebras stundām izveidojusies nikotīna atkarība un krīze. Kādu dienu tas stāvēja pīpēja pieturā. Pagriezās pa kreisi, tur tantiņa sēd uz sola, nav kur pašam kājas atpūtināt. Pagriezās pa labi, tur – bērns un metru augstāk dusmīgi un nosodoši dūmotāja virzienā lūrēja māte un uzprasījās. Ej ka tu nah*j, nodomāja vīrs un ievilka indīgu dūmu brīdī, kad garām brauca mersis, pie stūres kaut kāda tur kuce, skatās sazinkur, nošļakstīja vīram visas bikses. Nu nav šodien vīram diena. Grūti vīram. Viss slikti. Atnāk vīrs mājās, tur sieva mazgā grīdu, tas viņai saka – paskaties kā vīrietim viss slikti, ibio, un viss tikai bābu dēļ, kad es tev saku, a šī neklausās, mazgā grīdu un neuzszāk, kuce, dialogu. Pārliecinājās vīrs, ka visās viņa dzīves nelaimēs sievietes vainīgas, apvainojās un aizgāja taisnīguma vārdā pastkastes piemīzt.

Continue Reading