Mašīnas dienasgrāmatas

Šeit vedīšu mazu žurnālīti par godu savai mašīnai, kas ir mans jauniegūtais hobijs un ar savu notikumu bagātību pelnījis visāda veida dokumentāciju.

14.04.2010. 20 minūtēs pieņemts lēmums. Abrakadabra – sapnis gada garumā Ir Piepildījies. Man tagad ir Prelude. Mīla no pirmā rūciena. ..Katru vakaru pa logu palūdzu piedošanu Focusam.

Mašīna skaista un apburoša bez gala, tiesa, kā jau no 90tajiem: bišķi ierūsējušu spārnu, bagāžnieku un lūku (atvedu nokautu cūku). Motors izdod dīvainu skaņu, kurai par godu aizraujam lielceļu pantēru pie daktera AiKāRūc. Eļļa ir melna, tosola sūknis sabēdājies, izpūtējs ciku-caku-caurs. Tad nu aprīlis slimības vēsturē iegāja ar nomainītām visām iespējamām siksnām, eļļu, filtriem, jaunu sūkni, salāpītu izpūtēju, kas gaidīt gaida vēl kādu rosību, jo gandrīz visā garumā sastāv no ķērpjiem un sūnām. Mašīna tagad iet kā sakačājies velns un tik klusiņām, ka var aizmirst, ka iedarbināta.

Maijs. Maijā autiņš ieguva brand nū šainī zarnu traktu, izņemot to smuko Hondas izpūtēja galu ar divām trubām. Izpūtējs tagad dzīvos saules mūžu.

Piereģistrējāmies preludeklubā, kur starp preludefīliem jūtos kā palmu ēnā džakuzi ar šampanieti.

Maijā pirmo reizi mūžā rauju braucošai mašīnai rokasbremzi uz grantēta ceļa. sssssssž. Kaut kas jauns. Es – kaut ko jaunu mašīnai, mašīna – kaut ko jaunu man. Sauli uzzīmēt neprotu un pat nemēģinu joprojām. Pie iespējas jāpaprasa paraugstundas kādam saul-sen-sei. (nesmejieties, labāk vēlāk, nekā nekad;))

Jūnijs. Preludeklubā atrodu labdari, no kā var dabūt dažādus Prelūdu orgānus, manas vēlmes aprobežojas ar spoileri, lūku (nesarūsējušu, gandrīz kā jaunu taču zaļu) un bāku, bāku tāpēc, ka tagadējā ir ciku-caku-caura un atstāj zem pilni uzpildītas mašīnas sev un apkārtējiem bīstamu oooiill pač. Bonusā saņemu šoferpuses obšivku, ja jau, tad jau, nomainām to tai pat dienā, ras-ras, jo nodauzītie stūri vecajā nudien sāpēja.

Kratoties pa bedrēm pakaļ orgāniem, ausīs iekrita besīgs klak-klak kaut kur pie priekšējiem riteņiem, dakteris Aikārūc būrās būrās un no sakaltuša ugunskrupja, feju matiem un sava pirksta, uz kura tagad ir 4 šuves, uzbūra un nomainīja klakšķošo detaļu. Mašīna rēc un brēc un neklakšķ vairs nemaz. Kakaino veco bāku izplēsa ar saknēm un ielika jauno, būsim mašīnbarotavā, piegāzīšu līdz malām un skatīšos, kas būs.

Klusā mašīnā sēžot saprotu: ko vajag, to vajag – izpūtējā jāiemetina Rrrēēka: kas tā par lietu, ka ellesmašīnu lielceļu pantēru nevar dzirdēt. Dakteris Aikārūc uzbur mums niknu rēcamrīkli, uz 3000 apgriezieniem mašīna saka WREAaRAAEAAAARAEaaaa!!!! Patrobelējuši ap kvartālu secinām, ka jāpiemetina vēl pārīs rēkas, šobrīd spiedzam kā metāla tīģeris, gribas kaut ko līdzīgāku pērkonam. Bet to tad pie viena kaut kad nākamajā ārsta vizītē.

Kad nomainīsim lūku un pieklēbēsim spoileri, ielikšu bildes. To, cerams, jūnijā vēl.

Līdzīgi ieraksti:

1. Mašīnas dienasgrāmatas #3: rudens, riepas, radiators, rRRoar
2. Mašīnas dienasgrāmatas 2: Eksotika
3. East siy-eede – Rīga, Daugavpils, Madona, Cēsis
4. Kā Nepārdot auto

IETEIKT
DRAUGIEM

Tags: auto, dear diary, diy, hobijs, honda, latvietis praktiskais, prelude