Mašīnas dienasgrāmatas 2: Eksotika

28/07/2010

Šonedēļ ar neticamu sparu sprāga vaļa mans rūpju pārpilnības rags un es metos izdabāt mašīnai un pildīt savus solījumus, jo pagājušo nedēļ tā sāka nīgri iegrabēties uz guļošiem policistiem, no kā secinājums tikai viens – par maz mīlas apliecinājumu! Pienācis laiks jaunajai lūkai un spoilerim.

Kāda Prelude uz vājinieka bluķīšiem gulēdama bija atvēlējusi mums savu bāku, lūku, spoileri un obšivku, pirmo un pēdējo no kuriem kaut kādi maģiskie rūķi ieinstalēja ātri vien. Skaistums spoileris un skaistums lūka bija aizķērušies krāsotavā un nonāca manās mīlošajās rokās tikai šonedēļ. Vienu dienu pasēdējuši ar spoileri istabā pie darbagalda, sapratām abi, ka – nost ar kautrību, spoileri tak varu pielikt arī pašu spēkiem.

Spoileris - inside

Skaistums neaprakstāms

Spoileris – tas ir tāds plastmasas orgāns, ko, šajā gadījumā, kabina mašīnai pie dibena, lai tā izskatītos jau Pavisam Neizturami seksīga. Lai to izdarītu, task numer eins: jāizurbj dzīvā mašīnā 4 caurumi. Dažādi filosofi teikuši, ka zīlēšana pa mašīnas dibenu, kur tie caurumi varētot būt, esot vesela zinātne. Gloooria visiem Hondu dibenu īpašniekiem – izrādās, par visu ir padomāts! Atraujam bagažnieku un ko gan mēs tur redzam – mašīnai oderē ir akurāt 4 apaļas atzīmes, kurās bez kādas zīlēšanas drošu roku var urbt un skrūvēt klāt kādu vien Hondasasti sirds kāro. Sataustīts – darīts, ar 6,5 urbi tika urbts un izurbts (ar vājiem nerviem neskatīties).

Pielaikojām asti un secinājām, ka gluži tik pasakaini tas viss nebūs – abi logam tuvākie caurumi bija tomēr jāpavīlē mazliet uz ārmalu. Apaļā vīle, žik žik un viss kārtībā. Pirms tālākām straujām kustībām un operācijām ar skrūvēm noķellējām svaigās rētas ar melnu silikonu. Ras ras – spoileris pieskrūvēts, es stāvu 3 metrus no mašīnas siekalu peļķē un kaifoju. Skaistums neaprakstāms.

Dikti apmierināta ar paveikto, nākamajā dienā nobriedu krietni ekstrēmākam pasākumam – dažādu runātāju un orākulu izslavēti sarežģītajai lūkas maiņai. Bruņojušies ar rīkiem un internetā atrastu īso pamācību, uzklupām lūkai. Secinājums viens: noraut Preludei lūku var jebkurš ar skrūvgriežiem aprīkots mērkaķis.

Step 1. Ielien mašīnā, izskrūvē 2 redzamās skrūves.

Step 2. Paver lūku par kādiem 50% un rauj nost obšivku – nekas slikts nenotiks – bāžam roku iekšā un plēšam to, kas turas uz 5 puļķiem – 4 gar malām un 1 vidū. Noraujam un iemetam pakaļējā sēdeklī.

Step 3. Skatam paveras 4 uzgriežņi, ko vajag atskrūvēt.

Step 4. Grab-grab-grab – izgrabinām lūku ārā – te nu tā ir. Gribat, parādīšu, kāda velna pēc es to mainu? (ar vājiem nerviem neskatīties). Skat nu bildē.

Kariess, vecīt

Hermētiķis, rūsa, gumija

Step 5.-7. Tagad seko – kā izrādās – pats čakarīgākais, sākumā viss vienkāršs un skaidrs: a) noskrūvēt 4 gab. izkaptis lūkas iekšpusē, kas fiksē gumiju, kādas 8 skrūves, nieki vien. b) nokabināt gumiju (nolēmām izmantot to pašu veco, jauniegūtā izskatījās vēl sagurušāka. c) Čakars: izkasīt veco (drošvien 96tā gada) hermētiķi. Tas ir pirmkārt sakaltis galīgos sūdos, otrkārt – rūsains ūsains un treškārt, tajā dzīvo vabole (Hahahaha).

Step 6. Ņemam gumiju un kabinam uz lūkas, kas pirms tam apzieķēta ar jaunu svaigu silikonu (..pupi, bagāti radi ©). NB! Gumija nav vis kāda tur bezjūtīga kuce, viņai ir priekšpuse un pakaļpuse (..gluži kā meitenei ©), akurāt tāpat kā pašai lūkai (tā kā paplāte tu skrej, augstu pāri pasaulei ©). Lūkas pakaļgals ir lielā vienādsānu trīsstūra apakšā, gumijas pakaļpusi var noteikt pēc maziem spārniņiem sānos – tie paliek platāki uz aizmuguri. Kad šie abi savienoti svētā silikona savienībā, pieskrūvē iepriekš noskrūvētās izkaptis. Lūka gatava un, visticamāk, lipīga, kā zināms (par to gan klusē ārsti) silikons ir LIPĪGS!

4 pēdējās skrūves

Lūkādas iekšpuse

Step 7. Tagad rewind: uzmet lūku uz jumta, pieskrūvē 4 vietās, tad iebāž zem lūkas lūkādu un ar straujām kustībām, tautā sauktām par sitieniem, iedabū 5 puļķus pareizajos caurumos un aizmugurējo malu – to vajag pabāzt zem aizmugurē esošās izkapts malas. Citādi lūka neies ciet ;) Pieskrūvē pirmās skrūves (tie pirmie būs tie pēdējie ©). Gatavs! Gatavs! Lūka Skaisti vietā!

Šitā. Nebij tik traki. Rokas gan melnas, toties hermētiskas! :)

Domājāt – viss? Ne velna! Ir vēl divi cauri orgāni manā mīļotajā pasaulē skaistākajā mašīnā: skandas. Pagātnes pēdas, kā piemēram, no akumulatora pa taisno caur visu salonu uz pakaļu aizstieptais suba vads (kopā ar “zemi”, btw) ar visu subu tika eliminēts pirmajā piegājienā (subs ir for sale, btw, ja kādam vajag, var dabūt, iemetiet komentāros, atbildēšu e-pastā). Skaņa, protams, no tā neuzlabojās. Un kā gan, ja pakaļas skandas sadauzītas skrandās, ļoti mākslinieciski saslēdzot visus iespējamos kanālus treknā ķekarā pa tainso uz visu, kas ir. Ne vairs basu, ne pīkstuļu. Skaņas skala – n/a–troksnis–pirdiens–pīkstiens–troksnis–n/a – puse pazūd troksnī, otra puse izklausās tāpat pēc sūda, dziedi vien pats. Mana versija par savdabīgo vadu risinājumu ir, ka kādam automagnetolu zaglim vajadzētu roku nocirst un pielīmēt atpakaļ ar skoču, jo citādi kā ar noziegumu izskaidrot vadu apgraizītību es nevaru. Par apgraizītajiem vadiem apkārtesošo māksliniecisko risinājumu (lipīgām tīklveida struktūrām un tamlīdzīgi) neņemos spriest, varbūt uz to laiku savienotāji vēl nebij izgudroti, varbūt MacGyver’am cita nekā nebij pa rokai.

Kanālmala Hondasound

Tīklveida struktūras

Kā izrādās, pretēji maniem priekšstatiem, skandas Nemaksā (gandrīz) Neko, salīdzinot ar manām iedomām par trīsciparu skaitļiem par katru kustību. 17lati par skandām (vienaldzības kalngals – veikalā, jaunas, ar PVN), daži kapeiki par vadu savienotājiem (tādiem sarkaniem štruntiem ar tukšu vidu, kurā iebāz vadu galus un saknibini viņus kopā), ras ras pakaļas skandas nomainītas un vadu mākslā pie priekšējām tumbām un maģa ieviesta mērena kārtība. Mašīna dzied kā eņģelis, Giliana/Blekmora balss-ģitāras battli, Plānta Immigrant-kliedzieni un King of My Castle burbuļbasi bez ierunām satek ausīs kā priekšspēles medus. Kā es bez tā varēju iztikt – goda vārds – nesaprotu!

Post to Twitter Post to Facebook Post to Google Buzz Send Gmail

Līdzīgi ieraksti:

  1. Mašīnas dienasgrāmatas #3: rudens, riepas, radiators, rRRoar
  2. Mašīnas dienasgrāmatas
  3. East siy-eede – Rīga, Daugavpils, Madona, Cēsis
  4. Photoshop – mani pirmie soļi realitātes nerealitātē
  5. Es VS vadi – Mac, Apple Airport Express un bezvadu mūzika mājas wirelesā

Tags: , , , , , , , , , ,

One Response to “ Mašīnas dienasgrāmatas 2: Eksotika ”

  1. izgherb savu mashiinu on 06/10/2010 at 16:54

    man gan opeliitis pagalmaa ar ruusu paarklaajas. ziema naak! kaut kas biezaaks jaauzvelk ta ir

Leave a Reply