Stāstiņi par grozījumiem satversmēs
Stāstiņš par nelaimīgu mīlestību
Reiz kādam sportistam ļoti patika Asdfgāna. Mašīnā uz paneļa viņam bija Asdfgānas karodziņš un mugurā sarkans sporta tērps ar uzrakstu ASDFGAN, tas bija viņa mīļākais tērps, no kura nešķīrās pat gultā. Kā par nelaimi, šī mīlestība bija pakļauta nežēlīgajam attāluma slogam – sportists dzīvoja Ghjkijā un Asdfgānā nekad nebija bijis – dzimis un audzis viņš bija Ghjkijā un likteņa nežēlībā. Ghkijā viņam riebās pilnīgi viss. Tā kā pats runāja tikai asdfgski, nevarēja būt diezko lietderīgs darbos, kur varēja nākties sarunāties ar ghjkiem, tāpēc cieta mērenu trūkumu, bezdarbu un Ghjkijas patizlo sociālo sistēmu. Ar sportu naudu nopelnīt nevedās, jo sportists ar sportu tā īsti nekad nebija nodarbojies. Instrukcijas uz Ghjkijas veikalos pirktiem pulverīšiem viņš izlasīt nemācēja, tāpēc bija tos pārdozējis neskaitāmas reizes. Kalendāri un pulksteņi viņa mājā bija noregulēti pēc Asdfgānas laika, tāpēc viņš vienmēr visur ieradās nelaikā un svētkus svinēja nesaprasts. Sportists mūžam mīlēja Asdfgānu un viņa domas tiecās uz to ik brīdi, maigi kā mīļotās fotogrāfiju tas ar skatienu glāstīja tās TV kanālu ņirbu un reiba no Asdfgānas saldās un krāšņās popmūzikas. Sportists cieta caurām dienām. Dusmu un lielu bēdu pielietas bija viņa gaitas. Lai cik tevī būtu līdzjūtības, nestāsti sportistam nekad par vilcienu uz Asdfgānu: par nacistu kļūsi!
Stāstiņš par grūto brīdi
Reiz kādam vīram apzaga dzīvokli un aiznesa mīļāko pūces izbāzeni un kladīti, kur viņš gadu gadiem katru dienu bija pierakstījis aizraujošus skaitļus un interesantus aptauju rezultātus. Vīram tas bija neizsakāmi sāpīgi. Bet, tā kā viņš bija rīcības cilvēks un krievu valoda Latvijas cietumos ir oficiālā, vīrs sāka vākt parakstus, lai visiem sportistiem jau skolā iemācītu par vilcienu.
Stāstiņš par šoka terapiju
Reiz dzīvoja divi kaimiņi. Vienam bija forša sieva bija laba izglītība. Otram kaimiņam bija kopš bastotām algebras stundām izveidojusies nikotīna atkarība un krīze. Kādu dienu tas stāvēja pīpēja pieturā. Pagriezās pa kreisi, tur tantiņa sēd uz sola, nav kur pašam kājas atpūtināt. Pagriezās pa labi, tur – bērns un metru augstāk dusmīgi un nosodoši dūmotāja virzienā lūrēja māte un uzprasījās. Ej nah*j, nodomāja vīrs un ievilka indīgu dūmu brīdī, kad garām brauca mersis, pie stūres kaut kāda tur kuce, skatās sazinkur, nošļakstīja vīram visas bikses. Nu nav šodien vīram diena. Grūti vīram. Viss slikti. Atnāk vīrs mājās, tur sieva mazgā grīdu, tas viņai saka – paskaties kā vīrietim viss slikti, ibio, un viss tikai bābu dēļ, kad es tev saku, a šī neklausās, mazgā grīdu un neuzszāk, kuce, dialogu. Pārliecinājās vīrs, ka visās viņa dzīves nelaimēs sievietes vainīgas, apvainojās un aizgāja taisnīguma vārdā kaimiņa bērnu atspārdīt.
No related posts.
IETEIKT
Tev principā ir baigais spēks iekšā, tik inčīgi skatīties kādā veidā viņš Tev nāk ārā. Daudzi Tev šito nevar saprast, bet spēcīgi, viennozīmīgi!
)
PS: Tagad kaifoju par šo. Man pat reāli saslēdzas un liekas, ka šī ieņirgšana par Putinu ir absolūti tas pats Tavs stils, tikai kaut kas, ko var izdarīt cenzūras apstākļos:
http://www.youtube.com/watch?v=RcnQ9imDrWk
Ceru, ka saproti, ko rakstu!
Mans minējums, ka te kāds kaut ko sapratīs, kur nu vēl papriecāsies, bija dikti pieticīgs, nez, 1/1000?.., tā ka man ir Nenormāls prieks par tavu komentu. Paldies!
Skatījos Putindziesmu un pārdomāju, kā tur joprojām zemtekstos, jokos un teātros jāizliecas, lai nepareizais viedoklis vispār tiktu svaigā gaisā. PSRS sabruka, mašīna palika. No saulainās puses, brismīga cenzūra veicina smalku humora izjūtu un viltīgu mākslu
))