8 lietas, ko tu nezini, ja tev šķiet, ka visgrūtāk ir grūtniecei

1. Grūtnieču dieviešu privilēģijas

Ok: ja tevi ķers toksikoze, būs drausmīgi (droši vien, es nezinu, izklausās briesmīgi). Varbūt tev sāpēs mugura un naktī raudāsi, jo nevar gultā apgriezties. Bet visādi citādi – kad esi grūtniece, it īpaši tur apmēram pa vidu, kur vēders ir redzams, skaists un apaļš, bet ne kuģis, tu baudīsi visas pasaules gādību, iejūtību un laipnību. Tevi laidīs rindās, tev ļaus lēni vilkties, tev saprotoši pamās ar galvu, kad tu teiksi, ka šis dīvāns tev nešķiet gana ērts, tevi apsveiks un uzsmaidīs random cilvēki. Tev teiks: Saudzē sevi! Varbūt tu pat gribēsi to iemūžināt fotosesijā – tik dievišķa, apaļa un pupaina kā pati pasaule… Nesačīksti šo laiku, jo HUJAKŠ – vienā jaukā dienā, bērns ņems un piedzims, atstājot tevi ar šokējošām vēdera paliekām un tādā garā, un tavs grūtnieces statuss būs zudis – nu tā kā UZREIZ. Ļoti iespējams, kad pēc dzemdībām spersi pirmos tu-nojaut-kāpēc-bailīgos soļus zābakos, tu jutīsies tūkstošreiz draņķīgāk, nekā mēnesi atpakaļ, bet šoreiz visiem būs pie dirsas. Neviens vairs neteiks, saudzē sevi, tu tagad esi mamma, apsveicu!

2. Pagaidi skaņu

Bērns vēderā ir ļoti kluss. Nu tā ka totāli nedzirdams. Ko viņš tur dara – neviens tā īsti nezin, un pilnīgi loģiski ir dažreiz šaubīties, vai viņš vispār ir dzīvs. Beeet kad viņš piedzims, pēkšņi parādīsies skaņa. Kāda skaņa! Kaut kur mūsu bagātīgi aprīkotajā ķermenī ir kaut kāds modulis, kas mums liek iekrist agonizējošā panikā, dzirdot zīdaiņa aurošanu. Vareni, un tas nav apturams, es tūliņ pastāstīšu par zīdīšanu.

3. Enter zīdīšana!

Tagad, par laimi, informācijas ir vairāk par “mātes piens – vislabākais, zīdīt ir laime, ja tev sāp, tu to dari NEPAREIZI, DURA!” sūdbukletiem. Kad tavi precious pupi sapratīs, ka viņus ~nedēļu kāds visu laiku zelē, viņi, nav izslēgts, nojūgsies, un pilnīgi pamatoti sāks sāpēt tā, ka tad jau labāk dzemdēt, divreiz, piecreiz, kill me! Word! Tas ir actual citāts! Es sāpēc kodu zobus tā, ka man pēc tam bija jāmaina plombes. Tad es atklāju, ka var kosties saritinātā apģērbā, *lifehack*! Tas pāriet, bet dzemdības ir pīppauze, salīdzinot ar nedēļām ilgu pupu ārdīšanos. Piena sastrēgums arī ir lielisks, ja izdodas uz to uzrauties. Tik pat brīnišķīgi droši vien ir mammām, kam pupi vai bēbis vai abi atsakās šancēt tajā virzienā, un nosodījums un pašpārmetumi klapē pa dvēseli kā slapja lupata.

4. Spīdzināšana ar miega liegšanu

Es nezināju, ko ar cilvēku var izdarīt miega liegšana, ak vai, tas ir vērā ņemams žanrs spīdzināšanas industrijā, vienīgi čakars visu laiku modināt kādu, pašam tak miegs nāk.. labi, neko daudz nezinu par šīs spīdzināšanas metodes ieviešanu praksē kaut kur pie akbāriem tuksneša cietumā, bet jūsu bērns šo mācēs ļoti labi. Zīdainis sākumā neko nevar un neko nemāk, un neko daudz nerubī (piemēram, dienu un nakti – no, nada!). Tāpēc viņš ir aprīkots ar skaņu, kas iet cauri sienām un kalniem un uzspridzina vecāku smadzenes, bez jokiem, nav briesmīgākas skaņas, varbūt vienīgi karā. Tas viss, protams, vēl būtu tīri ciešami, ja varētu sasmērēt desmaizes vai iekrāmēt viņam bļodā vakardienas plovu. Ok, kurš gan gribētu taisīt desmaizes 3 naktī. Vai ne? Un pēc tam 4:45. Un tad ap 6:00. 6:15 – viltus trauksme… Tad ap 8. Un tā uz apli. Tas ir ko tu darīsi tuvākos 6 – 12 mēnešus mainīgā ritmā. MĒNEŠUS. Nevis dienas, nevis stundas. GADI var paiet, kamēr tu atkal ieraudzīsi, kā tas ir, aiziet gulēt vakarā un pamosties no rīta. Grūtnieces, ja tām nav jau kaut kur turpat viens mazs ārējais bērns, GULIET for fks sake! CIK. TIK. VAR! You have NO IDEA!!!

5. Kačalka katru dienu

To, kas pirms tam ērti nēsājās vēderā, tagad ik dienas nesīsi rokās. Es nezinu, kā tev patīk kačalkas, varbūt ļoti – tad varbūt izbaudīsi, ka iespēja uz tām tagad vairs nekad nevarēt tikt bez NASA cienīgas organizēšanās ar papildspēkiem, pudelītēm un pumpīšiem, būs pilnībā aizstāta ar iespēju savu precious cargo staipīt visur rokās. Ar ratiem, bez ratiem, autosēdeklīšos. Lielisks treniņš tavam saplosītajam ķermenim, kas no iekšas ir vienās rētās, smaguma centrs ir ticis stumts tad ribās tad pakaļā un pats vairs nezin, kur atrodas, un te tu esi ar bēbi groziņā, kas sver, šķiet, kādu tonnu un tev nekad vairs nav brīvu roku, ar ko aizslēgt durvis, kuras neslēdzas ciet ar vienu roku (man ir tādas :D, yass). Ja viņu tev tādu ir vairāk kā viens, tad paveras vēl daudzas citas agoniju reizinošas iespējas sabrukt sāpēs, mēģinot tikt iekšā vai ārā no mājas. Turklāt, hey, tu taču vairs neesi nekāda grūtniece, kurai visi piesakās palīdzēt no kilometra attāluma. Ā, es teicu, ka šo nesamo, vienalga, vai tu esi komā četros naktī modusies piekto reizi vai apkrauta kā kamielis mēģini aizslēgt mājas durvis – ŠO NEDRĪKST NOMEST! NEKAD!

6. Runājot par loģistiku

Atceries, kā reiz uz aicinājumu “a davai paņemam Statoil kafiju un braucam uz Viļņas IKEA” tu varēji reaģēt ar maks-atslēgas-telefons un skriet ārā pa durvīm – haha, fuck you! Pat pierīgas IKEA tagad ir kā pārvākšanās, tikai bez pārvākšanās. Turklāt jauki iecerētajā ceļojumā tavs svaigais cilvēks mazāk gūs idejas istabas lustrai, vairāk – kādu buķetīti svešinieku vīrusu. Kafiju tu nepaņemsi, jo kamēr signalizācija guļ, jāmauc līdz uzvarai (nu un Statoils jau sen vais nav tas). Apmeklējuma beigās tu nevis jautri stiepsi pār plecu pārsviestu KALLAXu, bet gribēsi vemt no noguruma, un tev nebūs kur bēgt. Un vispār jau pirms tam tu gribēsi gulēt.

7. Mēnešreizes

Kam ^@&* tās vispār vajadzīgas, bet nu – apsveicu, agri vai vēlu tās tagad atgriezīsies. Bonus ahead: piešķirs nedaudz asuma dzīvei, kad pārvietoties iemācījušies bērni, kuriem jātiek visās durvīs un “OMG kur palika mans cilvēks!?” mēģina ielauzties tavā privātajā brīdī vannasistabā.

8. Un vēl takš tie kakainie pamperi!

Tici man, kakas tev būs jau totāli pofig. Uz tevis un visa, kas tev dārgs, tiks vemts, pamperus tu mainīsi miljons planētas floru un faunu iznīcinošas reizes, tā ka uz kopējā fona, viena kaka ir tikai kaka kara laukā.

 

Es nemaz nesākšu par visu to čerņu, caur kuru tevi kā podā nolaistu zivtiņu izvazās tavs neprognozējamais divgadnieks. Un tad trīsgadnieks. Un tad skolnieks. Un, sasper jods, ne es zinu, ne gribu domāt par to, ko dara hormonu nomocītie pusaudži. Esmu dzirdējusi, ka viņi smird. Bet ceļamaizei jau būs gana tā kā.

Paldies, @and_kse, for getting me started 😀 un minicilvēkam, kas likās mierā apmēram 0.8 rāntu garumā.

You may also like

2 Comments

  1. Viss tieši tā kā aprakstīts, bet vienlaikus arī nespēju iedomāties lielāku laimi pasaulē un to, ka viss šeit aprakstītais ir pilnīgi nieki un ir to vērts 😀

  2. A kā ar noise-cancelling austiņām? Šķiet labākais €350 ieguldījums šajā situācijā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *