Vienkāršais virsraksts normāliem cilvēkiem: kā es saplānoju virtuves dārzu ar robota palīdzību.
Un mazliet par square foot garden.
Iesācējiem.
Iepriekšējā ierakstā par manu jauno dobi runa jau vairākkārt grozījās ap konteinera gandrīz kvadrātisko formu. Kā ierasts, neatceros, kā es tam uzdūros, bet manā informācijas laukā nonāca t.s. square foot gardening. Varbūt no Minecraft, hā hā. Saukšu to par kvadrātpēdu dārzu. Tā ir dārziņu un dārzeņu sistēma urbāniem vai citādi ne-plašiem dārzniekiem, kas plāno augus pēdu reiz pēdu lielos kvadrantos. Šādu dārzu mērķis un funkcija nebūs ievākt pilnu traktoru runkuļu un uzpildīt ar tiem atomkara bunkuru un izdalīt puslatvijai kabačus, nē, uz šo dārzu mēs, tātad, “Girl from Ipanema” pavadībā attipinām no virtuves, uzpildām saujas, graužam. Viss.
Skaidrs, ka dārzkopība nav nekāds smokingā darāmais darbiņš, ja reiz tie muļķa augi to vien dara kā slimo, karo un cimperlējas. Izdibināju, ka eksistē matricas, kas norāda labāko augu savietojamību šādā kvadrātlaukumu sistēmā, paredzot vietu arī augiem, kas citus augus ietekmē labvēlīgi,
pievilinot putekšņotājus,
atbaidot visādus mērgļus vai
pievilinot tādus kukaiņus, kas ēd nevēlamus kukaiņus.
Un šo sudoku līdzīgo zinātni iekļāvu savā plānošanā.
Piemērs šāds. Google jums iedos vēl kādas miljons, varat uzjautāt. Atslēgas vārdi: companion planting [square foot garden] [vegetable] utml. (atvainošan, ja angļu valodā neder – es var tikai tā).
Turklāt, lai patiešām gūtu sajūtu, ka jūsu rīcībā ir gandrīz IKEA līmeņa detalizācijas dārza instrukcija, šīs pašas matricas arī specificē, cik daudz stādu saiet vienā šajā kvadrantā. Piemēram, tikko dīdzis salāts ir niecīgs, bet kvadrantā tomēr nevajadzētu bāzt vairāk par 4. Tomāts? 1! Redīsi? 16. Un tā tālāk.
Tā nu ziemas garajos vakaros pa googlēm un pinterestiem matricas grozīdama biju saplānojusi akurāt 2 3×3 dārza dobes.
Bet pavasarī man nevis izdīga manas stratificētās verbēnas, bet nodega māja ar visu manu pierakstu kladi un viss bija jāsāk no sākuma.
Maigi izsakoties, noskaņojums nebija īpaši radošs, drīzāk raudošs. Man vajadzēja palīdzību. Un es devos pie sava jaunā drauga: chatGPT. Es lūdzu viņam aptvert square foot gardening matricas un piedāvāt man 2 dobes:
Vienu ar tomātiem
Vienu ar gurķiem
Katra 3×3
Paredzot vietu policist- un sanitāraugiem
Obligāti paredzot dilles
Pirmie chatGPT piedāvājumi saturēja kaut kādu kabaci un tamlīdzīgi, lūdzu viņam piekoriģēt plānus, apjautājos, kas būtu labs kaimiņš vienam vai otram augam, palūdzu idejas kaut kam no Vidusjūras virtuves, apvaicājos, vai zemene ir laba ideja, kopumā mums bija brīnišķīga saruna un neviens ne-dārznieks necieta no mana jaundārznieka stulbuma.
Mākslīgais intelekts palīdz man ar zemenēm
Beigu beigās ieguvu precīzu augu sarakstu ar skaitiem katrai dobei.
Dobe numur 1, gurķisDobe numur 2: tomāti
You’re welcome! I’m glad I could assist you in planning your square foot garden beds. If you have any more questions or need further assistance, feel free to ask. Happy gardening!
Tā viņš man allaž saka. Esmu iedrošināta, paldies, draugs!
Ja nu kas, uzprasīju tālāko plānu savam mākslīgajam draudziņam gadījumam, ja man uzrastos vēl viena dobe:
Dobe numur 3 – viss pārējais
Tomēr, lai nesasteigtu savu fenomenālo dārznieka karjeru, es, drošs paliek nedrošs, realizēju tikai vienu dobi – otras materiāli gaida, kad ieradīšos jau ar pieredzīti. Bet, ja nāks trešā, tad būs arī ceturtā, jo vidējas kravnesības konteineri, atšķirībā no mīlestības, dalās uz 2.
Par (īstiem) stādiem
Piedzīvotais mājas zaudējums un no tā izrietošā ieceŗu, sagādāto sēklu un dvēseles miera pēkšņā un kaitinošā neesamība nebija mana vienīgā problēma. Lai izaudzētu savu tomātu un piparu n shit, man trūka jebkādas praktiskas pieredzes un sajēgas, ar ko vispār sākt. Tāpēc es padevos un vienkārši nopirku gatavu augu komplektu LIDLā.
Lidl dārza komplekts
Tas sastāvēja no 3×4 kartona podiņu kasetes, tomātu, diļļu, piparu, u.c. sūdiņu sēklām (es vairs neatceros), paciņas ar substrātu un mazas siltumnīciņas. Substrāts bija kaut kāds jocīgs koko loco pulveris, kuru sajaucot ar ūdeni, pēkšņi ieguvu čupiņu irdenas kūdras, ar ko pietika visas kasetes aizpildīšanai. Sabāzu kasetē sēklas, šur tur pa 2 pa 3, noliku šo kasti uz palodzes dzīvoklī, un gaidīju, kad tās izdīgs. Tās izdīga. Un tad tās nosprāga, jo es laikam nesapratu, kas ar jaunajiem sīkajiem izdīgušajiem diegiem jādara tālāk. Es kļuvu iesprūdis!
Jupis rāvis to palodzes māžošanos ar viltotu kūdru. Un ja jums kāds saka, ka kartona kasetes neņemiet, jo tās kaut kādā brīdī nesmuki sapelē, tad varu apstiprināt – tieši tā tas arī ir.
Ar savu tabulu devos uz Līgatnes stādaudzētavu pēc pāris tomātiem, salātiem, gurķumētras un tamlīdzīgi. Atgriezos ar labumu kasti un sabāzu visu zemītes rūtīs.
Rezultāti uz šo brīdi: pāris mēnešus pēc starta
Dobe numur 1 ir iestādīta akurāt pēc plāna. Mans sanitāru un policistu komplekts ir:
Maurloks
Krese
Gurķumētra
Samtene (1 petersīļa vietā)
Gurķumētra ir izaugusi liela kā baobabs, nākamreiz es viņu te nelikšu.
Tomātus sabojāja salnas, tie nezied, droši vien nekā no tiem nebūs, bet stāds, ko iestādīju pēc pēdējām (jūnija, khe khem) salnām gan jau ir apkāries ar maziem tomātbērniem.
Nosala (bet ataug) arī baziliks, un, kā es netīšām noskaidroju, ne katrs baziliks vispār ir gatavs augt ārā.
Toties salāti un redīsi aug resni un laimīgi kā roņi. Protams arī dilles. Un pētersīļi, to ir vairāk, kā varu apēst.
Bitēm un taureņiem šausmīgi patīk maurlokā – turklāt tas izskatās tik mīlīgs!
Redīsi! Okeānijai taisnība – tie tiešām izaug kādās 5 minūtēs! Iebāzu kvadrātā, kā plānots, 12 gružus, un jau pavisam drīz, (kāds mēnesis?) novācu pirmos redīsus, kas godam nesa savu uz pakas rakstīto vārdu: red globe, uzreiz sabāzu jaunus gružus, un tie jau tur izbāzuši rokas, sola drīzu otro ražu.
Raža startāRaža procesā
Neviens no augiem nav saslimis. Nevienu no augiem nekas nav apgrauzis (izņemot mani). Man sagādāja bēdas tās 2-3 salnas, kas pēkšņi atgadījās maijā un jūnijā, un apsala sarkanbaltzaļie insalata caprese plāni, bet tas nekas, trešais tomāts zeļ, un baziliks ir ataudzis un sāk visu no sākuma. Pirmo reizi dzīvē es esmu izaudzējusi ēdienu! Mana kvadrātpēdu dobe sagādā man neizsmeļamu prieku un gandrīz necik grūtību, tā jālaista tikai reizi nedēļā, saule to lutina un viss aug pats – un ļoti ātri, ķepas gaisā izstiepis.
Kad es ēdu savus redīsu zaļumu krējuma salātus, jutos pasaules virsotnē.
Neobligātais ievads par mani ir šāds: pirms pāris gadiem mani piemeklēja, acīmredzot, neizbēgamais notikums, kas nāk kopā ar noteiktu latvieša briedumu: man uzradās dārzs. Tas, kā jau kārtīgs latvja iesvētību rituāls, lika man saprast daudzas svarīgas lietas par sevi, dzīvi un, dabiski, dabu. Piemēram, ka zeme ir smaga, ka es esmu nīkulis un cik grūti ar manām mazajām datorbakstītāja rociņām ir izgatavot dobi no pļavas. Ka stiprākiem un lielākiem cilvēkiem tas sanāk sešreiz ārtāk. Savukārt traktori manās acīs ir gluži vai pusdievi. Kā arī to, ka es neko nejēdzu no pasaules un dārzniecībai īsti nav ieejas punkta. Vismaz man to neizdevās atrast, es tēmā ierāpos, liriski izsakoties, kaut kur caur pakaļu pāri dadžiem.
No labu vēlošiem pieredzējušiem sfēras ekspertiem sāku saņemt pirmos padomus, un uz to brīdi nesapratu pusi vārdu, kā, piemēram: “Tev vajag hostas!” (Es: Google, kas ir hostas).
Gan es raku, gan es plēsu, gan es googlēju, gan es pabeidzu Eiropas finansētus pieaugušo ļaužu ainavu arhitektu kursus (un savu otru piegājienu es notrallināju uz Mikrokontrolieru programmēšanu, kas, kā redzams, ir cits stāsts).
Ainavu arhitektu kurss NECIK nepalīdz saprast tomātus, toties palīdz amatieriski piepisties bezgaumīgiem apstādījumu risinājumiem.
Uz šo brīdi man ir dekoratīvie apstādījumi ar stāstu stāstiem, tas bija mans kursa darbs OVT Ainavu arhitektos – es tiešām ņēmu un metos to realizēt dzīvē. Iet lēni, ja kas. Sadarīti ir kādi 40%, un tie paši neaug tik ātri kā pinteresta folderos, bet tas jau nebūtu dārznieka stāsts, ja tur nebūtu pacietības treniņa. Lai vai kā. Šajā projektā bija nopietni ieplānots virtuves dārziņš.
Tiem, kas nezin: virtuves dārziņš ir tāds, ziniet, kvadrants, ko jūs ieplānojat savā burvīgajā piemājas dārzā kaut kur tuvu virtuvei. Uz to jūs dodaties ar savām maigajām, čaklajām mājsaimnieces/ mājsaimnieka saujām zalta saules pielietā dienā, lai plūktu timiānus, dilles un citas aromātiskas mētras savai brīnišķajai zupai, kas tobrīd viŗ uz plīts un noraugās, kā siltā vējā pland pavāra citrusaugļiem rotātais vasaras ietērps.
Paaugstinātajās dobēs, saprotams, lai daiļajam pavāram nav salīkušam jāršņakarējas dobē ar zupas virzienā vērstu pakaļu. 15 minūtes vēlāk es, dabiski, uzzinu, ka augstās dobes ir čakars, tur viss izkalst, ja tu neesi labs ūdensvīrs. Te sākās mana izpēte – es esmu sliņķis un mana atbilde uz gandrīz visām dzīves problēmām ir – KAUT KUR IR LABĀKS RISINĀJUMS, es neesmu pirmā, kam ir šāda problēma.
Ziniet, kam tas ir šoreiz?
Austrāļiem!
Kā ierīkot augstās dobes sausam laikam.
Austrālijas pieredze
Kā zināms, Austrālijā viss visu cenšas nogalināt, un augi nav nekāds izņēmums – tos cenšas nogalināt sausums un droši vien vēl kādas 13 citas lietas. Tā ka dzīvi palikušie austrāļi zin, ko runā.
Es vairs neatceros, kā es uzdūros pinkainajam, dzīvespriecīgajam austrālim Robam Bobam ar aizrautīgo YouTube kanālu, bet ātri vien iecēlu viņu par savu guru, un izstudēju visu, kas viņam bija sakāms. Jau pirms gadiem 10, kā redzams vēl šobaltdien, viņš salicis pilnu kanālu ar saviem IBC wicking beds projektiem
– …un es jūtu, ka tuvojas brīdis, kad mans pienākums būs šo nosaukumu latviskot un beigt par to visu domāt ar austrāļu akcentu.
Kopš tā laika viņš ir pārmeties uz dobju un zivju integrāciju un aquaphonics. Lai kas tar arī būtu…
Otrs (atkal jau austrāļu) avots, kurš piepildīja manu zinātkāri ar kārtīgiem zinātniskiem datiem, bij Chris Curtis no Roogulli Farm, kas Wicking Beds Webinarā prezentēja dažādu materiālu kapilaritāti tieši wicking dobju kontekstā. Krisa disertācija ar visiem datiem ir pieejama arī šeit.
Es joprojām nezinu, kā saukt wicking beds. Varbūt vienkārši par vikingu gultām, lai viss būtu max slikti un max rēcīgi. Ha ha ha! Hahahahaa!
BET es zinu dažas lietas, ko man iemācīja šie austrāļi un es tās saliku aiz auss, pirms ķēros pie sava virtuves dārziņa projekta vikingu gultās.
Nav vērts čakarēties ar hidroizolācijas plēvēm apšaubāmos konteineros (koka kastēs, skārda tvertnēs un tamlīdzīgi), ja eksistē IBC – rūpnieciskie plastmasa konteineri un tamlīdzīgas izturīgas lietas (mucas, tik pat labi, tikai forma stulba).
Tos var nopirkt lietotus, tie nav briesmīgi dārgi, es dabūju savu ar nelielu nenozīmīgu defektu vēl lētāk ar visu piegādi, papētiet, vai tos netirgo kaut kur netālu, jo tik liela priekšmeta piegāde ir mazliet izaicinoša, ja neesat aprīkots ar piekabi.
Skatieties, lai konteinerā ir pārvadātas TIKAI pārtikas vielas, nevis indes. Tas ir svarīgi.
Ja nu kaut kāda iemesla dēļ neizmantojat IBC un hidroizolējat savu konteineru ar izolācijas plēvi, esiet max uzmanīgi ar tālākajām darbībām ar akmeņiem, jo ar tiem IBC sabojāt nevar, bet plēvi gan var saplēst.
Smiltis ir fantastisks, gandrīz nepārspējams ūdensvadītājs …vikingu gultās (es apsolu, pēdējo reizi, viss, pasmējāmies – pietiek). Smilts ir MAĢISKA viela, veltiet tai visu iespējamo cieņu. Tā var visu ko, no vienas puses – novadīt lieko ūdeni, ne tā kā māls, kas sabāž visu ūdeni sev vaigos un nopūdē jums visas saknes. Un no otras: arī labu gabalu vadīt ūdeni, kaut vai uz augšu! Šo maģiju sauc kapilaritāte.
Es neskaidrošu jums kapilaritātes principus, jo tam bija jābūt pamatskolas fizikas vielā un, pat ja fizikas stundas nespējāt, un jums vairāk tīk literatūra, tad to uzskatāmi demonstrējis arī Ņūts Honikers Kurta Vonnegūta romānā Kaķa šūpulis, bet, ja jūs man liksiet iedziļināties tur, tad mēs vienkārši tūliņ plūstoši, gluži kā kapilaritātes dzīts traukūdens, pāriesim uz pasaules gala tēmu. Īsi un bezkaislīgi sakot, smilti sistēmiski var uztvert kā ūdens vadu, pa kuru notiks ūdens kustība sistēmā. Šurp turp.
Un zināt, kas ir PATS PATS foršākais šajā visā: tas, ka var piegāzt aptuveni sestdaļkonteineru (kādus 20cm mīnus konstrukcijas tilpums) pilnu ar ūdeni karstā vasarā un tas uzturēs zemi mitru kādu nedēļu stabili! Tie būtu gandrīz 200l ūdens, ja tur neatrastos konstrukcijas, savi 150l tur gan jau satilpst = tās ir 15 pilnas lejkannas!
Es savu konteineru šajā rekordkarstajā, sausajā, nāvīgajā vasarā, kad lijis nav mēnesi, uzpildu ne biežāk kā reizi nedēļā, un testēju zemi, iebāžot tajā pirkstu tā vienmēr ir patīkami mitra un visi aug griezdamies. Man liekas, varētu pat retāk uzpildīties, jo tukšs tas nav bijis vēl ne reizi. Austrāļi saka, tas varot turēt dienas 10.
Dobes uzbūve
Lielos vilcienos, dobes uzbūve ir šāda, no apakšas uz augšu: – ūdens rezervuārs – saskaras ar smilti – smilts vada ūdeni no rezervuāra uz augsni – augsne – raža, jēi! Svarīgi ir norobežot ūdens rezervuāru no smiltīm un augsnes – ja tā tur tiks, tad drīz vien tas būs pilns ar smilti un zemi, un visa sistēma būs vienkārši pūstoša dubļu vanna un ūdens rezervuārā nebūs vietas ūdenim, jo tur jau būs viss kas cits.
Šis ir īstais brīdis, lai aprēķinātu katra slāņa dziļumus.
Sāksim no viena gala mums ir cik, kādi 50cm kopējā augstuma (pārzāģētā IBC). Augsne, cik? Dārznieki, teiksiet. Es saku: ap 20-25cm +/- vajadzētu būt gana pat nelielam burkānam. Tad ap 5-10cm smilts. 0cm ģeotekstils. Pārējie cm paliek ūdenim. Mana caurule ir 20 cm, viegli nojaust, ka 20cm it is. Ūdens līmenis konteinerā nedrīkst pārsniegt smilšu augšējo robežu, lai augsne neguļ ūdenī. Es vēl nezinu – bet iespējams, tam jābūt pat zemākam. Smilts izdara visu ūdensvadīšanas darbu, ticiet man, Bobam un Krisam.
Tātad, lai sistēma būtu pasargāta no pārlaistīšanas un lietusgāzēm un nepārvērstos dubļu vannā, tai būs nepieciešama arī pārplūde.
Te būs vispārīga shēma:
Augstās dobes shēma
Pāris piezīmes par šo shēmu.
Smiltīm nav jābūt nekādā konkrētā novietojumā – tās var būt smilšu stabs vidū, daudzi mazi smilšu stabiņi pa visu laukumu, kaut kāda smilšu kārta gar ārmalu, vai dievs vien zina kur vēl. Te ir tikai viens likums, kas jāpatur prātā:
ūdens normālā situācijā, kad neviens nav netīšām izslēdzis gravitāciju, grib būt lejā
ne gaiss (tā saucamais tukšums), ne keramzīts, ne akmeņi ūdeni nevar efektīvi aizgādāt tos 20 cm tur, kur vajag mums – uz augsni = uz augšu. Tāpēc ūdens vadam: smiltij, jābūt no pašas apakšas līdz pat augsnei.
Pievērsiet uzmanību tam, ka ūdens līmenis, līdzīgi kā Sudrabas vēlētājs, dalās divās daļās:
pieskaras augsnei,
nepieskaras augsnei. UN lielāko daļu laika, kādus 99.9% laika, tas augsnei nepieskarsies, tāpēc vēlreiz pārlasiet 1.b. punktu un veltiet savu mīlestību smiltij!
Ievērojiet, ka augsne uz ģeotekstila shēmā “karājas gaisā” – tieši gaisā tā protams nekad nekarāsies, jo, gluži kā ūdens, tā grib būt lejā. Tāpēc mums vajadzēs nesošo konstrukciju. Manā gadījumā: drenāžas caurule + akmeņi.
Liekam grozā: lietas, ko šim projektam vajadzēs
Mans pirmais pirkums šajā sakarā bija, tātad IBC jeb vidējas kravnesības konteiners.
VKK / IBC parametri milimetros
Tā ir standartizēta gandrīz kubiska tara, metrs uz metrs divdesmit un 1160 cm augstumā, ieskaitot režģi un paleti. Jūs tādus iespējams esat manījuši mazdārziņos ūdens uzglabāšanai, lieli, bāli kubi metāla režģī. Tie ir izgatavoti no diezgan elastīgas, aptuveni milimetru biezas plastmasas, ko iespējams griezt ar fleksi vai figūrzāģi, gan jau var arī ar nazi, ja esat traks. Tam apkārt ir (iespējams – alumīnija) režģis. To arī var griezt ar fleksi un daļēji arī izjaukt atskrūvējot.
Pirmais rokdarbiņš, tātad, ir izjaukt visu, kas izjaucams. Kamēr vēl plastmasas kubs nav izņemts no režģa, iesaku atzīmēt vidu – te būs jāgriež. Tā kā pats kubs ir ar noapaļotām malām un mazliet deformēts/neregulārs visos virzienos (tas nav Minecraft), visvieglāk, manuprāt, ir mērīt visu pret metāla karkasa režģi un atzīmēt uzreiz gan uz režģa, gan uz kuba paša. Septiņreiz nomērīt atzīmēto pēc tam ieteicams ar kādu neatkarīgu taisni, piemēram, līmlentu, lai griezums patiešām būtu taisns, nevis kādi atzīmējuma vilnīši. Ar to nogriezto malu jums būs jāsadzīvo pēc tam! Griežam pa līniju. Jāsagriež gan kubs, gan režģis.Pārejiet pēc tam visam ar nazīti un vīlīti, lai nav riebīgu asumu.
Pēc tam vajag aizsilikonēt ciet visus konteinera ietek un notekcaurumus. Tādi ir, vismaz manam konteineram, divi: viens ir lielais apaļais vāks, kas turpmāk atradīsies vienas dobes dibenā. Un kaut kāda noteka uz vienas konteinera kantes, mazāka.
Te viena piezīme – teorijā, šo pašu noteku var izmantot kā notekcaurumu konteineram, bet es to nedarīju, jo manas dobes stāvēs uz zemes bez paletes un sanāk mazliet neparocīgi + mans plāns bija ierīkot notekas vienādas sānā abiem konteineriem.
Pirms atvēzējaties tālākajām darbībām, šis ir pēdējais brīdis testam – piepildiet konteineru ar ūdeni līdz esošajiem, aizsilikonētajiem caurumiem un pārliecinieties, ka tie nelaiž ūdeni.
Vēl vajadzēs
Vienu resnu drenāžas cauruli. Man ir 200mm. Garumu sarēķināju piemetot visai pavirši un aptuveni, ka viens caurules aplis būs kādi.. nu, teiksim, pī (3.1416) metri pie tā mana ~1 metra diametra, otrs aplis jau būs mazāks: diametrā 1 metrs mīnus caurules platums = kādi 80cm, rupji ņemot 2.51327m, kopā plus mīnus – atkarībā, ka ritināsies caurule, kādi 5.5 metri. Kļūda, ko es pieļāvu savā pārcentībā, bija nopirkt drenāžas cauruli jau ar geotekstila izolāciju – pilnīgi lieki, jo es tāpat klāšu geotekstilu pāri visam. Mierīgi var ņemt pliku cauruli. Manai konstrukcijai bija svarīgi, lai to var saritināt. Diametrs 200 ir gana labs, lielāku nav jēgas, jo ūdens līmenis projektēts uz 20cm.
Ģeotekstils. Sarēķiniet ar labu rezervi tā, lai var izklāt visu konteinera laukumu + labi drošas rezerves malas. Mana geotekstila platums bija 1m platumā, tāpēc sedzu ar diviem, ar pārklāšanos vidū, sanāca apmēram 4 metri uz 1 konteineru (2 gabali pa 2 metri).
Šim projektam ir viena sastāvdaļa, kas ir potenciāli bezmaksas, ir jāizskata varianti, kas jums ir pa rokai. Tā ir ūdenstvertnes nesošā konstrukcija. Robs Bobs izmanto akmeņus (retā iela, kas, tā sacīt, uz ielas mētājas). Citi austrāļi izmanto sagrieztas caurules kā kājas (čakars). Austrālijā par ir vesels bizness, kas gatavo šīs …VIKINGU GULTU KĀJAS, es atvainojos, viss, apsolu, pēdējo reizi. Saucas WaterUps. Izskatās lūk šādi (melnais priekšmets, tam pat ir iebūvēta pārplūde):
Es izmantoju akmeņus. Es mēģināju izmantot pāri palikušos puķu podus, bet tie ir par vārgu (arī salikti viens otrā pa vairākiem), lai izturētu augsnes slodzi. Testēju iekāpjot savā dobē un pastāvot uz vietām, kur izmantoti puķu podi – kraš. Ar akmeņiem, protams, šādas problēmas nav.
Ventilis un caurules elkonītis pārplūdei. Var arī netaisīt elkonīti, un ierīkot vienkārši pārplūdes caurumu, bet elkonītis dod papildus fīčas – to var grozīt, tādejādi regulētjot ūdens līmeni konteinerā. Savienojums un līkums
Mana pārplūde
Ūdens pievadcaurule. Es izmantoju pāri palikušu elektrības gofru, to sarkano rievoto trubu, kādi 5cm diametrā – nav svarīgi, ņemiet, kāda ir pa rokai, garumā kādi 50-60cm vajadzētu pietikt – tās vienam galam jābūt ūdens rezervuārā, otram – kaut kur ārā, kur tiekat klāt ar šļūteni vai kannu. Bobs savās pirmajās versijās darīja tā, ka izritināja vienkāršī stūrī laukā tās pašas drenāžas caurules vienu galu, bet tas nav diezko parocīgi, manuprāt. Un, acīmredzot, arī Bobaprāt, jo viņš kaut kad beidza tā darīt un pārgāja uz atsevišķu, tievu ievadcauruli. Ja pirksiet, tad man nav nekādu konkrētu ieteikumu par krāsu vai formu, vienīgais – nepaņemiet par šauru, lai tajā var ielikt un mierīgi uz brīdi atstāt ūdensšļūtenes galu.
Mana ievadcaurule darbībā
Smilts. Es veidoju aptuveni 5-10 cm biezu smilts slāni virs ūdens konteinera + tātad iekšā konteinerā, saritinātās caurules vidū. Izgāja aptuveni ķerra smilts uz konteineru. Der droši vien jebkura smilts, smalkāka vada ūdeni labāk, bet visa smilts vada ūdeni pietiekami labi šai konstrukcijai, tos dažus cm.
Augsne. Man aizgāja vairākas lielas augsnes pakas uz 1 konteineru (es miksēju kompostu un substrātu, nezinu, vai tas ir pareizi, bet augi aug). Rēķināt var tā: apmēram 30cm biezumā, 1×1.2 metru laukumā, veikalā uz aci novērtējiet pakas apjomu, tie, kas pērk pakās veikalā. Ja jums ir pašiem sava augsne, tad, protams, beriet vienkārši, cik tur satilpst.
Mulča. Vissakarīgāk, droši vien, ņemt savu pļauto zāli. Mulča pasargās jūsu pievadīto ūdeni no bezjēdzīgas iztvaikošanas zilā gaisā.
Te būs iepirkumu saraksts, kura rezultātā jāsanāk 2 augstajām dobēm:
[_] 1 vidējās kravnesības konteiners (IBC)
[_] 11m 200mm drenāžas caurule
[_] ģeotekstils*
[_] Akmeņi VAI pārpalikušas kanalizācijas caurules, ar ko aizpildīt tukšumus ūdens rezervuāra stūros [_] 2 savienojumi + līkumi + caurulītes pārplūdei, ¾
[_] ievadcaurule, 2 gab. ~60cm
[_] smilts
[_] augsne
[_] mulča
* Parasti nāk ruļļos, un ar vienu vajadzētu pietikt un pāri palikt. Aprēķiniem: vajag tik daudz, lai bez šķirbām noklātu 1000×1200 laukumu plus apm 300mm rezerves mala = 1600×1800 = aptuveni 2.88, teiksim 3kvadrātmetri uz vienu konteineru – atkarībā, kā piegriezīsiet. Varat pirms pirkšanas parēķināt, ar kura platuma ģeotekstilu labāk gribas operēt.
Sastāvdaļas, kurām vajadzētu lielāku izpēti un eksperimentus ilgākā laika posmā: Agroperlīts. Varbūt tas palīdz uzturēt augsni veselīgi mitru? Aktivētā ogle. Ūdens konteinerā, lai nodrošinātos pret nevēlamu baktēriju izplatību. Es gribēju, bet beigās nenopirku, jo man nebija datu, cik daudz ogles nepieciešams manam ūdens apjomam.
Kā arī varat paredzēt saviem konteineriem, piemēram dēļu, kārklu vai corten apdari – tas jau estētiem pēc ieskatiem.
Alternatīvi, ūdens rezervuāram mēdz izmantot neritinātas caurules, vienkārši taisnu cauruli, kas iet pa pazemi. Varat arī ieskatīties WaterUps risinājumos. YouTube ir autori, kas taisa paši savus waterupus no metāla režģa ar tajā iestiprinātām kanalizācijas cauruļu kājām – darbietilpīgs process, kuram neredzu jēgu, ja es varu vienkārši saritināt 5 metrus čūskas un iebāzt to savā dobē. Bet alternatīvas, kā redzams, ir.
Liekam kopā
Konteinerus uzreiz novietojiet tieši tur, kur tie ieplānoti – pilni ar zemēm un smiltīm tie svērs ļoti daudz un būs praktiski NĪ. Izvēlieties varen saulainu vietu!
Ieritiniet konteinerā drenāžas cauruli. To var sasiet ar kādu striķi, lai tā zin, kurš te ir saimnieks. Un nesadomā kustēties, kamēr darāt pārējās lietas.
Tagad jums būs aplis kvadrātā. He he he.
Aplim stūros ir tukšumi – tie jāaizpilda ar kaut kādiem balstiem, tie, kā jau minēju, var būt akmeņi, varbūt jūs varat sazāģēt cietās kanalizācijas caurules un sastūķēt tur tās. Galvenā doma ir – tam jāvar balstīt smagā augsne, bet tam apkārt/iekšā jābūt gana daudz tukšumam, kur uzglabāties ūdenim, jo, kā nekā, tas saucas Ūdens Rezervuārs.
Sānā laiks ierīkot pārplūdi. To man palīdzēja izdarīt mans vīrs ar zelta rokām, tāpēc arī pārplūdes man ir zelta. Šis nezkāpēc ir diezgan padārgi, savienojumu vien maksāja ap piecīti katrs vietējā būvveikalā ar lielu uzcenojumu + vēl daiļie elkonīši.Diezgan svarīgi šeit nesataisīt ziepukus, lai dobe nesāk pa šo pārplūdi tecēt beztēmā, jo, lai to labotu visa dobe jājauc ārā, gluži kā Citroen.
Tagad, viena svarīga lieta, ko vajadzētu papētīt ir iekšējā gala izolēšana. Bobaprāt, te vajag uzlikt kaut kādu filtriņu uz caurules iekšējās puses, lai gruži neaizsērē jūsu pārplūdi. Es izdarīju tā, ka caurules iekšējā galā ar savienojumu piemočīju pārpalikušās apkures caurules galu un ielaidu to savā geotekstila izolētajā drenāžas trubā, nostiprināju ar savilcēju. Šis ir tik stipri individuāls risinājums, ka jums noteikti būs kāds cits.
Tagad šo visu konstrukciju, ko tikko salikām, vajag labi noizolēt no apkārtējās pasaules ar ģeotekstilu. Šajā ūdens rezervuārā nedrīkst nonākt mūsu actual dobe (zeme, slieka, dille). No maniem novērojumiem, nav nekādas jēgas mēģināt tekstilu kaut kā nostiprināt un līmēt pie malām, smagā zeme to turēs tur, kur tas nolikts. Ja neizdomāsiet savu dobi art ar traktoru vai tamlīdzīgi.
Uz ģeotekstila tagad beram smilti. Labu kārtu – smiltij jāiebrūk konteinera vidū līdz pašai apakšai (guļot uz ģeotekstila), lai tā pieskaras ūdenim, kas, kā jau ūdens, vienmēr pirmkārt ir tur pašā apakšā un tikai pēc tam kaut kur citur. Izveodojam skaistu gludu smilšu slāni 5-10cm biezumā ne vairāk. Noderēs līmeņrādis, mēs taču negribētu, lai mūsu radītās pasaules zemes slāņi ir šķībi greizi. Tagad ir brīdis, kad vērts iekāpt konteinerā un patestēt tā smaguma izturību. Ja tas iztur jūs, izturēs arī slapju zemi. Pačāpojiet pa kaktiem, cerams nekas neiebrūk – bet labāk tagad testa laikā, nekā pēc tam, kad jums jau tomāti aizmetušies.
Nupat jau dobe ir gatava, atliek vien sabērt tajā labu dārza augsni, kompostus, visu, kas garšo dārzeņiem un citiem labumiņiem. Gatavs!
Kā lietot
Pāris novērojumi un padomi. Austrāļi neiesaka aizrauties ar liešanu no augšas, jo tas izjauc ideju un sistēmu, Tikai pašā sākumā, kad kaut kas mazs un vārgs ir tik tikko iesēts – tad vēl var.
Kā jau minēju, uzpildīta tvertne uztur visu laimīgu un mitru aptuveni nedēļu / 10 dienas.
Manuprāt ir arī diezgan prātīgi pildīt iekšā relatīvi tīru ūdeni, nevis purva rāvu, lai rezervuārā nesāk dzīvot velni — bet to es nekā nevaru pierādīt.
Manas dobes rezultāti mani sajūsmina bezgalīgi, es tik plēšu redīsu un pētersīļu un salātu ražas, riju dilles pa taisno dobes, un slinkoju vien tālāk. Drīz būs tomāts. Pirmā dobe kalpo lieliski, kuru katru dienu plānoju ķerties klāt otrajai.
Es uzrakstīšu arī par to, kā šīs dobes pēc Square Foot Gardening un kaut kādiem maniem principiem ar izciliem rezultātiem saplānoja mākslīgais intelekts.
Ok: ja tevi ķers toksikoze, būs drausmīgi (droši vien, es nezinu, izklausās briesmīgi). Varbūt tev sāpēs mugura un naktī raudāsi, jo nevar gultā apgriezties. Bet visādi citādi – kad esi grūtniece, it īpaši tur apmēram pa vidu, kur vēders ir redzams, skaists un apaļš, bet ne kuģis, tu baudīsi visas pasaules gādību, iejūtību un laipnību. Tevi laidīs rindās, tev ļaus lēni vilkties, tev saprotoši pamās ar galvu, kad tu teiksi, ka šis dīvāns tev nešķiet gana ērts, tevi apsveiks un uzsmaidīs random cilvēki. Tev teiks: Saudzē sevi! Varbūt tu pat gribēsi to iemūžināt fotosesijā – tik dievišķa, apaļa un pupaina kā pati pasaule… Nesačīksti šo laiku, jo HUJAKŠ – vienā jaukā dienā, bērns ņems un piedzims, atstājot tevi ar šokējošām vēdera paliekām un tādā garā, un tavs grūtnieces statuss būs zudis – nu tā kā UZREIZ. Ļoti iespējams, kad pēc dzemdībām spersi pirmos tu-nojaut-kāpēc-bailīgos soļus zābakos, tu jutīsies tūkstošreiz draņķīgāk, nekā mēnesi atpakaļ, bet šoreiz visiem būs pie dirsas. Neviens vairs neteiks, saudzē sevi, tu tagad esi mamma, apsveicu!
Vispār, sen jau vajadzēja veikt piezīmes par geo spēlēm un rotaļām, jo daudzi risinājumi un sajūsmas avoti, muižas un ieži dziest no atmiņas, kuru aizpilda visi tie joki, ko internetā nākas redzēt vairāk kā vienu reizi. Tas, kas paliek atmiņā, jādomā, ir ļoti īpašs. Kā piemēram, kāds Jelgavas apmeklējums gadu 2-3 tālā pagātnē, kad, romantiski un nostalģiski izstaigājot senas studentu takas, šur tur līdām, šur tur rāpojām, meklējot atbildes uz jautājumu Can you hack it?.
Dažreiz sanāk neizgulēties. Nu tā stipri neizgulēties, kā tikai ar bēbīšiem var. Ballējam, neguļam un kurinām, un kurinām… jaunatne, ziniet. Jaunatne vēl īsti nemāk nakti.
Sešos aizmiegam. 7os jāceļas.
Atveru acis: ir gaišs, kluss rīts, 9:20. Dižfak!
Lecu no gultas kā tāds Legolass, sagrābju telefonu, lai nosūtītu īsziņu bērnudārzam, ka esam lohi, kavēsim, lai piedod un saprot, un pieskaita bērnu pusdienām un tādā garā.
Un huļi tad mēs vispār tesāmies pirkt to balto kreklu, kas šodien jāvelk!
Iebrāžos bērna istabā.. BĒRNA NAV. Sega vien.
Reiz, sensenos laikos, telefons tupēja iesiets vadā, un nekur nevarēja aizkrist un pagaist, mašīnu bija gandrīz neiespējami nopirkt un televizora programmas pārslēdza grozot knibuļus uz televizora aparāta, ja tie nokrita un pazuda, varēja lietot plaķenes. Ja pazuda arī tās, tā nebija liela bēda, jo kanālu tāpat nebija diez ko daudz. Ak, senie laiki.
Tagad mums ir mobili telefoni, kuri neatkarīgi no tā brīža sarukšanas vai izplešanās modes tendencēm, ir gana mazi un pagaist segā vai vannas istabā, pasarg dievs, kafejnīcā vai transportā. Mums ir mašīnas un to atslēgas, tāpat kā māju atslēgas un varbūt vēl 5 citas atslēgas, kurām pazūdod esam atstāti pilnīgi idiotiskā situācijā un kaut kur vairs nevaram tikt iekšā (vai ārā), lai cik tikt griboši un pelnījuši būtu. Mūsu plauktiņi un galdiņi mudž no dažādu izmēru un nozīmju pultīm, ar ko pavēlēt darboties neskaitāmām ārkārtīgi jaukām ierīcēm. Šo mazo būtisko priekšmetu zaudējuma tracinošais izmisums ir pazīstams daudziem.
Tik daudziem, ka ir vairāki tehnoloģiju risinājumi, gan tikko un tāpēc vien dzimuši start-upi, gan pieredzējuši giganti, kas metas tieši šo problēmu risināt.
Pirms kāda laika rakstīju par vieniem nosapņotiem datiem, kur kāds iedomāts idiņš apmēram piecās dažādās kredītkompānijās sagrābās mazus kredītiņus tipa Ziemassvētku rosolam un tad gadu ar tiem dancoja, ņemdams kredītu, lai atdotu kredītu: Sms Kredīti – Pirātu Laipa (20.01.2013.)
Ja esat jau apraduši ar šo domu, ja tai vispār ir iespējams noticēt, tad prasās turpinājums.
Kopš sevi atceros, man bijusi vājība uz grafikiem. Vājība ir maigi teikts. Mānija. Padod tik datus. Tāpēc, lai piedod man šie dati, kas nebija tam gatavi, kad nonāca manos nagos, bet man ir tapis grafiks par kāda sprukstiņa kredītsaistībām. Atruna: es nesaukšu vārdā ne kredītņēmēju, ne kredītkompānijas, pirmo neminēšu, jo labprāt viņu tālāk tekstā sauktu par idiotu datu aizsardzība, bla blabla, kompānijas neminēšu, jo negribu nevienu reklamēt.
Īsā slimības vēsture: “atradu uz ielas, uzzīmēju grafiku, visu noliku turpat, kur paņēmu” datus par aptuveni 20 saucamajiem SMS kredītiem, ko ņēmusi viena un tā pati persona kopumā 5 dažādās kredītkompānijās pēdējā gada laikā. Piemērs ir pilnīgi reāls. Vai arī nav, I don’t want no trouble. Lai vai kā, grafikā likts, tas devis man iespēju ielūkoties ne tikai kāda anonīma indivīda kredītu pagātnē, bet arī nākotnē, par ko īsi secinājumi turpmāk.
Grafiks attēlo to, kas paņemts VS atdodams VS makā paliek VS komisiju un procentu dinamika VS kredītkompāniju skaits mēneša griezumā.
Kādam sportistam ļoti patika Kautkurstāna. Mašīnā uz paneļa viņam bija Kautkurstānas karodziņš un mugurā sarkans sporta tērps ar uzrakstu KAUTKURSTAN, tas bija viņa mīļākais tērps, no kura nešķīrās pat gultā. Kā par nelaimi, šī mīlestība bija pakļauta nežēlīgajam attāluma slogam – sportists dzīvoja Bababaijā un Kautkurstānā pat nekad nebija bijis – dzimis un audzis viņš bija Bababaijā un likteņa nežēlībā. Bababaijā viņam riebās pilnīgi viss. Tā kā pats runāja tikai kautkurstiski, nevarēja būt diezko lietderīgs darbos, kur varēja nākties sarunāties ar bababaijiešiem, tāpēc cieta mērenu trūkumu, bezdarbu un Bababaijas patizlo sociālo sistēmu. Ar sportu naudu nopelnīt nevedās, jo sportists ar sportu tā īsti nekad nebija nodarbojies. Instrukcijas uz Bababaijas veikalos pirktiem pulverīšiem viņš izlasīt nemācēja, tāpēc bija tos pārdozējis neskaitāmas reizes. Kalendāri un pulksteņi viņa mājā bija noregulēti pēc Kautkurstānas laika, tāpēc viņš vienmēr visur ieradās nelaikā un svētkus svinēja nesaprasts. Sportists mūžam mīlēja Kautkurstānu un viņa domas tiecās uz to ik brīdi, maigi kā mīļotās fotogrāfiju tas ar skatienu glāstīja tās TV kanālu ņirbu un reiba no Kautkurstānas saldās un krāšņās popmūzikas. Sportists cieta caurām dienām. Dusmu un lielu bēdu pielietas bija viņa gaitas. Lai cik tevī būtu līdzjūtības, nestāsti sportistam nekad par vilcienu uz Kautkurstānu: par nacistu kļūsi!
Stāstiņš par grūto brīdi
Reiz kādam vīram apzaga dzīvokli un aiznesa mīļāko pūces izbāzeni un kladīti, kur viņš gadu gadiem katru dienu bija pierakstījis aizraujošus skaitļus un interesantus aptauju rezultātus. Vīram tas bija neizsakāmi sāpīgi. Bet, tā kā viņš bija rīcības cilvēks un krievu valoda Latvijas cietumos ir oficiālā, vīrs sāka vākt parakstus, lai visiem sportistiem jau skolā iemācītu par vilcienu.
Stāstiņš par šoka terapiju
Reiz dzīvoja divi kaimiņi. Vienam bija forša sieva bija laba izglītība. Otram kaimiņam bija kopš bastotām algebras stundām izveidojusies nikotīna atkarība un krīze. Kādu dienu tas stāvēja pīpēja pieturā. Pagriezās pa kreisi, tur tantiņa sēd uz sola, nav kur pašam kājas atpūtināt. Pagriezās pa labi, tur – bērns un metru augstāk dusmīgi un nosodoši dūmotāja virzienā lūrēja māte un uzprasījās. Ej ka tu nah*j, nodomāja vīrs un ievilka indīgu dūmu brīdī, kad garām brauca mersis, pie stūres kaut kāda tur kuce, skatās sazinkur, nošļakstīja vīram visas bikses. Nu nav šodien vīram diena. Grūti vīram. Viss slikti. Atnāk vīrs mājās, tur sieva mazgā grīdu, tas viņai saka – paskaties kā vīrietim viss slikti, ibio, un viss tikai bābu dēļ, kad es tev saku, a šī neklausās, mazgā grīdu un neuzszāk, kuce, dialogu. Pārliecinājās vīrs, ka visās viņa dzīves nelaimēs sievietes vainīgas, apvainojās un aizgāja taisnīguma vārdā pastkastes piemīzt.
Manās neķītrajās roķelēs ir nonākusi literatūra, ar kuru es vienkārši NEspēju, nu NESsspēju nepadalīties ar plašo, skaisto pasauli, kas savā trakumā pieradījusi mūsu zemīti pilnu ar dažādiem aizraujošiem un noraujošiem cilvēkiem. Un proti, manās rokās nonākusi sirdi plosoša pārcilvēka atklāsmju vēstule, kuru noteikti Pārcilvēku Vēstuļu un Atziņu Kopotajos Rakstos kādu dienu aizturētu elpu lasīs parasto cilvēku un ģēniju bērnu bērni. Lai šis paliktu tīzeris, līdz kopoto rakstu izdošanai, es aplaimošu dārgo lasītāju vien ar galveno (saglabājot oriģinālo ģeniālo pierakstu):
Pie manis jau laiks atkal ir pēc pusnakts un manas domas šaudās visos virzienos. Esmu ieēdis arī vakariņas un, lai nedotos gulēt ar tikko pieēstu puncīti nolēmu uzrakstīt dažas rindas kamēr šis tas vēl prātā!
, raksta mūsu varonis. Ne vien raksta, bet, kā redzams, pilnīgi izkliedz!, jūtams, ka puncīša un prāta savienībai ir spēcīgs vektors, vārdi plūdīs aumaļām. Un plūst arī. Es nozogu jau rindkopas četras un paslēpju tās dārgumu vācelē, kurā nonāks arī šis:
Iespējams, ka es esmu pats tik ļoti sarežģīta personība un neprotu sevi mobilizēt tā lai visu to, kas notiek apkārt uztvertu bez analīzes. Reizēm pieķeru sevi pie tā, ka analizēju dzīves situācijas un mēģinu saprast kāpēc cilvēki rīkojas tajā situācijā tā, bet man tobrīd gribētos to darīt pavisam savādāk. Ieksēji nepamet pārleiku lielā pārliecība par sevi, ka es tomēr varu sasniegt to konkrēto rezultātu labāk kākāds cits, kas ļoti bieži izrādās patiesība.
1. Grūtnieču dieviešu privilēģijas
Tik daudziem, ka ir vairāki tehnoloģiju risinājumi, gan tikko un tāpēc vien dzimuši start-upi, gan pieredzējuši giganti, kas metas tieši šo problēmu risināt.
:max_bytes(150000):strip_icc()/Companion-planting-with-chart-5025124-V1-87b5f60eb95c46af8050fa2e42bd88f3.png){kind=link}
