– – – ✂︎ – – – – – – –

Reiz, sensenos laikos, telefons tupēja iesiets vadā, un nekur nevarēja aizkrist un pagaist, mašīnu bija gandrīz neiespējami nopirkt un televizora programmas pārslēdza grozot knibuļus uz televizora aparāta, ja tie nokrita un pazuda, varēja lietot plaķenes. Ja pazuda arī tās, tā nebija liela bēda, jo kanālu tāpat nebija diez ko daudz. Ak, senie laiki.

Tagad mums ir mobili telefoni, kuri neatkarīgi no tā brīža sarukšanas vai izplešanās modes tendencēm, ir gana mazi un pagaist segā vai vannas istabā, pasarg dievs, kafejnīcā vai transportā. Mums ir mašīnas un to atslēgas, tāpat kā māju atslēgas un varbūt vēl 5 citas atslēgas, kurām pazūdod esam atstāti pilnīgi idiotiskā situācijā un kaut kur vairs nevaram tikt iekšā (vai ārā), lai cik tikt griboši un pelnījuši būtu. Mūsu plauktiņi un galdiņi mudž no dažādu izmēru un nozīmju pultīm, ar ko pavēlēt darboties neskaitāmām ārkārtīgi jaukām ierīcēm. Šo mazo būtisko priekšmetu zaudējuma tracinošais izmisums ir pazīstams daudziem.

Tik daudziem, ka ir vairāki tehnoloģiju risinājumi, gan tikko un tāpēc vien dzimuši start-upi, gan pieredzējuši giganti, kas metas tieši šo problēmu risināt.

Piekariņu cilts

Šobrīd, šķiet, populārākie un pieejamākie lietu zušanas apkarotāji ir mazi piekariņi, kas bez vadiem savienojas un kontrolējami ar, iespējams, mazliet ironiski, taču visai paredzami – ar mobilo telefonu.

Piekariņu ciltstēvu no deviņdesmitajiem, iespējams, kāds vēl atceras, tolaik tā galvenā funkcija bija spalgi pīkstēt atbildē uz jebkuru svilpienam līdzīgu skaņu.

Modernie pīkstuļa mazmazbērni, tādi, kā Tile, iCookie un Kensington Proximo un citi apaļi, pielīmējami vai piekarami risinājumi izmanto Bluetooth, lai savienotos ar mobilo ierīci, kur tos pārvalda tam īpaši izstrādata neliela aplikācija. Tad tos fiziski piestiprina priekšmetam, vai, nav izslēgts, dzīvai radībai, un tie sāks pīkstēt paši un pīkstināt telefonu, ja attālināsies pārāk lielā attālumā.

Piedāvājums pats par sevi nav slikts, un skaisti uzfilmēti reklāmas klipi, parādīs, kāpēc tas vispār ir foršākais risinājums, kurš jāpērk jau šodien, tomēr atļaušos apgalvot, ka attāluma signalizēšanu uzspiež tehnoloģiskie ierobežojumi. Proti, šāda tipa ierīces savu funkciju veic, balstoties uz signāla zudumu. Pazūd signāls – kliedz!

Šāda funkcionalitāte lieliski noder, ja, izņemot kontrolpaneli-telefonu, ir vēl kāda ierīce, kuru gribas visur sev nēsāt līdzi. Pielietojums, ko novērtēs mazu skraidošu cilvēku vecāki, ir iespēja piekārt pīkstuli bērnam, kuru pastāv risks pazaudēt, piemēram, zoodarzā. Līdzīgi var izdarīties ar suni.

Vēl viena būtiska šādu pīkstuļu funkcija ir iespēja tos pasaukt, un pēc to pīkstieniem (vai, piemēram, gaismiņas) saprast, kur rūķi pazudušo priekšmetu paslēpuši. Daži pīkstuļi atbalsta arī nosacītu radara funkciju – līdzīgu tai, ko vairums pazīst no bērnības – “silts, siltāks, siltāks, karsts!” (neceriet uz precīzu karti, kur redzams, ka atslēga ir dīvānā zem spilvena). Šajos gadījumos parsti būs darīšana ar telefona aplikāciju, kurā katrs pīkstulis tiek iereģistrēts, kaut kā nosaukts vai pat apzīmēts un pasaucams. Lielā daļā gadījumu ar to pilnībā pietiek – istabā atrast pazudušo pulti ar to noteikti var. Plašās publiskās vietās jau var klāties nedaudz grūtāk, jo tik maza ierīce nespēs pārkliegt, piemēram, ģimeņu lielveikala svētdienai par godu dziedošu Jenny May ar grupu. Pat kaut kur vairākus kilometrus atpakaļ aizmirsto priekšmetu var mēģināt sadzīt rokā, jo aplikācija parasti iegaumē vietu, kur pīkstulis pēdējo reizi redzēts – šis strādās ar nosacījumu, ka tas kopš pazušanas nav izkustējies no vietas.

Bet tālāk?

Viss ir daudz sliktāk, ja pazudušais priekšmets ir strauji un, Dievs pasarg, nelegāli devies uz citu pilsētu. Varētu taču vēlēties piekariņā GPS, taču pagaidām ne īpaši izdodas sabāzt monētas izmērā GPS ierīci un gana jaudīgu bateriju, un baterijas pagaidām ir visu tehnoloģiju šaurā, vai pareizāk sakot, pārāk platā vieta.

Visai interesantu risinājumu šai problēmai teorijā piedāvā Tile, kuras piekariņš saprotas ne tikai ar saimnieka telefonu, bet ar jebkuru citu Tiles īpašnieka telefonu, un spēs internetā atzīties savam saimniekam, kur pēdējo reizi redzēts pazaudētais Tile, identificējot savu atrašanās vietu, anonīmi un nemanāmi nododot datus caur svešo telefonu. Tas bez šaubām ir jauks mākonī draudzīgu ierīču risinājums, bet tā efektīva darbība paģēr gana biezu Tile lietotāju tīklu, kā arī to, lai Tile netiek atdalīta no pazudušā priekšmeta.

Cik tas maksā

Ja iesākumam pietiek ar 4 lietu ganāmpulku, tad Tile (ASV) 4 knibuļus var iegūt par 60 dolāriem un 14 dolāriem sūtīšanai, kā arī jāpiemaksā nedaudz sava laika, jo Tile pasūtījumam tiek pielietots mārketinga triks “Gaidīšanas Rinda”. iCookie (Koreja) gabalā sanāk maķenīt dārgāks un to var iegūt eBay, kur var pie viena paskatīties, kā jautājuma risinājumu imitē arī citi Tālo Austrumu meistarīgie izgudrotāji (lietojiet atslēgas vārdus find, iphone vai android, lai iepazītos ar dažādajiem variantiem). Cenas svārstās plašā amplitūdā, ja nav bail nopirkt ierīci, kurai, piemēram zūd signāls un uznāk trauksme vietā un nevietā, noteikti te ir kur eksperimentēt. Kensington, kas atšķirībā no iepriekšējiem diviem, nav vis nekāds frišs startups, piedāvātais knibulis (divi veidi) ir apmēram tajā pašā [no] 25 dolāru cenā par gabalu. Ja kas, šo arī var sadzīt rokā eBay vai Amazon, kur ir arī vērtīgā iespēja sīkāk iepazīt lietotāju atsauksmes.

Kā arī, pirms pirkšanas vērts noskaidrot:

• kādiem telefoniem (iPhone, Android, Windows Phone, BlackBerry (vēlu veiksmi, ha ha ha)) pieejama meklēšanas aplikācija, kāda tai funkcionalitāte (radars, pasaukt, cik ierīču tajā var sareģistrēt, kādas ir lietotāju atsauksmes, vai pēkšņi nav par maksu vai štuntīga) un bez pamatlietām, ko vēl tā prot; vai telefonam ir savienojama Bluetooth versija;

• kā vienmēr – kādas ir lietotāju atsauksmes par pašu ierīci, biežākās problēmas;

• vai tam ir maināma vai lādējama baterija, cik ilgi iztur esošā

Bet tālāk!?

Plašais un arvien augošais ierīču klāsts, kas mēģina palīdzēt risināt pazūdošo priekšmetu problēmu pagaidām vēsta mums divas lietas:

1) problēma eksistē, te ir bizness,

2) ir kur augt, un, tā kā te ir bizness, te tiks augts.

Pilnīgi noteikti jau tuvā nākotnē mūs gaida arvien labāki zūdošo mantu problēmas risinājumi, un atslēgu rūķīšus – arvien grūtāki laiki, līdz pilnīgai iznīcībai. Tas, kas vēl jāatrisina – baterijas, baterijas, baterijas. Ja izdotos šādā mazā ierīcē ielikt gana niknu bateriju, lai pietiek spēka parunāt ar satelītiem, cenā, kas nepārsniedz jauna telefona/pults/suņa cenu, tā būtu īsteni skaista nākotne.