Ja vien jūs zinātu…
Šis viss aizmirsīsies!
Es pat nezinu, ar ko lai sāk.
Es kārtējo reizi būvēju māju. Un es par to domāju dienu un nakti. Un pat ja ārsts teiks citādi, tā māja ir daļa no manis. Tā kā mikrobioms zarnā un acī ir daļa no manis. Tā māja arī ir daļa no manis. Vai es esmu mājas mikrobioms un es esmu daļa no tās.
Un man ir tūkstoš domu par to visu, un šis ir mans žurnālītis, kur es drīkstu rakstīt visu, kas no manis laužas ārā.
Man ir ko teikt par mājas projektu, kurš man ir ideāls, kā nekā, es nemainīju tajā nevienu centimetru, kad es to tagad ceļu otrreiz.
Man ir ko teikt par ugunsgrēkiem. Man ir ko teikt par apdrošināšanas gadījumiem. Man ir ko teikt par demontāžu. Es to tagad neteikšu, neko no tā, bet, ja kāds no jums grib par to parunāt, mēs varētu sasēst pie ugunskura naktī un naktstaureņiem plivinoties es kā lācēns varētu runāt un runāt un teikt aizelsdamies.
Bet tas nav tas, ko es šodien gribu dabūt ārā no sistēmas.
Manī vārās iekšdarbi. Burtiski un burtiski. Tie vārās manī iekšā, un tie ir iekšdarbi, hā hā. Un šodien es no sistēmas izlikšu kurtuvi. Tā ir kādus 6 kvadrātmetrus jeb 1960x2845mm liela telpa pirmajā stāvā, kurā atrodas viss, kas saistīts ar kuršanu. Man ir ko teikt par apkuri. Arī tā man ir tik ideāla un piemērota mūsu dzimtas dzīvesstilam 21. gs. divdesmitajos gados, ka tajā netiks mainīts absolūti nekas arī otrajā reizē.
Gan pirmajā, gan (drīkst tā teikt?) pēdējā reizē, ok ŠAJĀ reizē, [jo pēdējais izklausās tik dramatiski] tā bija pirmā telpa, kurā norisinājās iekšdarbi, jo, lai izdarītu visu citu, māja papriekš ir jāizkurina. Jo tā stāv uz betona pamatu plātnes, kas ir liela, smaga, auksta un tajā ir lērums ūdens – man ir ko teikt par betona pamatu plātnēm. Lai varētu kurināt, vajag apkures sistēmu, bet lai to ieliktu, vajag pabeigt iekšdarbus kurtuvē, jo paflīzēt zem nepilnu 2t smagas akumulācijas tvertnes ir daudz, daudz grūtāk, nekā tukšā, kaut arī pavēsā telpā.
Pagājušās reizes iekšdarbi bija:
– apstrādātas (beice/eļļas lazūra) koka sienas, mazlietiņ uz balto pusi
– krāsota rīģipša siena
– flīzēta grīda
– krāsoti griesti ar beicētām sijām (mums ir koka sijas visā mājā)
Koka sienas toreiz un tagad dabū gaiši tonētu beici, tā, lai kokam ir ok dzīve te, putekļos un lai to var notīrīt, ja gadījumiem, kad te bijis kāds skursteņslauķis, kačigars vai cūka. Griesti balti, klasiski, matēti, sijas – šokolādes brūnas (tā gandrīz visās telpās).
Grīdas flīzes es nopirku feisbuka mārketpleisā no čaļa, kam visu laiku paliek pāri labu labās akmens flīzes kaut kādos iepirkumos (kā jau mūždien, ziniet, iepirkumos gadās). Cipa Gres pelēks terazzo izmērā 20×20 cm, salizturīgas. Krāsu izvēlēties nebija iespējas, būs pelēka, teica visas iepirkumu nodaļas, arī mana.
Sienai es izvēlējos toni… Un te mēs pakavēsimies pagājības detaļās.
Kas mums ir fiksēts: skurstenim, tāpat kā visai mājai ārpusē, izvēlēta RAL antracīta krāsa 7016. Tātad. Man šeit ir
1) tumši pelēks skurstenis un
2) gaiši auksti pelēka grīda.
3) Melna/metāla/pelēka liela tehnika.
Vajag kaut ko hot and spicy, nodomāju es. Sarkans, nodomāju es. Un es devos labākā sarkanā toņa meklējumos.
Mans personīgais mīļākais sarkans ir vēsi sarkans. Mmm… karmīns, mīlu. Tas tika ārdurvīm (man ir ko teikt par ārdurvīm, ARĪ). Bet vēsie sarkanie bija pirmkārt maķenīt par tumšu mazai, švaki apgaismotai telpai, otrkārt, baigi kodās ar antracītu, nu nav tur mīlas! Intuitīvi likās – jābūt – bet nē, nav.
Tad es izgāju ārā no karmīnkomfortzonas uz sarkanoranžu toni, kas tajā pelēkajā telpā identificējās kā pavisam saarkans, un nemaz ne oranžs, un izskatījās vnk FAB! Es par to toreiz poustoju savā instagramā. Visur ārpus kurtuves tā krāsa izskatījās oranža (es ar to nokrāsoju slotai kāta galu, tāpēc zinu) – bet kurtuvē – tieši, konkrēti sarkana.
Neviens sarkanais no Tikkurila Symphony* nebija tik 1) dzidrs 2) sarkans 3) oranžs kā šis.
*Tikkurila Symphony ir mana go-to iekšdarbu palete (ļoti viegli pieejama veikalos, tāpēc), bet man ir ko teikt par viņu weblapu, kur visu laiku plosās kaut kāds salauzts ajax loadmore.
= sarkanais: Sadolin C5.57.42
+ RAL 7016 antracīts
+ matēta melna vai metāliski pelēka apkures tehnika, bezdvēseliski pelēks terrazzo grīdai.
Pēc Rammstein konča pieliku kurtuvē milzīgu Rammstein plakātu (tie, kas bijuši Rammstein koncī zin, ka kurtuve un Rammstein koncerts ir kā radīti viens otram) un viss ar visu saderēja tā, ka skaistāk vnk nevar iedomāties.
Šogad ierakstīju specenē C5.57.42 un devos meklēt, kur to tagad, 2 gadus vēlāk, var dabūt. Ziniet kur? Nekur! Savādā kārtā tas ir discontinuēts.
Man nācās meklēt citu.
Tagad neliela atkāpe, jo mums te ir vēl viena variācija: grīdas flīzes. Tās vairs nav pelēks terrazzo, un es nospriedu, ka, ja es varu izvēlēties krāsu, es izvēlēšos kaut ko citu. Man bija mokoši daudz variantu, mokoši es jums saku.
1. domu gājiens: pieņēmu, ka es, tāpat kā iepriekš, izvēlēšos flīzes abām tehniskajām telpām – šai un pieliekamajam. Tāpēc kā variantu izskatīju flīzes, kas ir kā koks. Jo tas būtu jauki pieliekamajā, vai ne? It kā. Bet man jau ir koka siena. koka sijas. Kaut kā stulbi izvēlēties “koka” flīzes.
2. domu gājiens: nu varbūt atkal terrazzo? as is tradišn. Es izskatīju variantus. Ja es būtu palikusi pie šī varianta, tas droši vien būtu tumšs terrazzo, uz asfalta pusi. Viss, kas ir mazliet krāsaināks izskatās pārāk playful priekš tehniskas, skarbas telpas. Bet es neatradu konkrētu variantu, kas man ieķeksētu visas kastes.
ntais domu gājiens: varbūt kaut ko inčīgu, kā senā klosterī.. a davai nē
es izgāju vairākus apļus, un tad es uzdūros flīzēm, kas man līdz šim vienmēr riebās 😀 rūsa! Izmērā, kas man “galīgi neder”: 60×60.
Neliela atkāpe, atkal: šo divu-trīs gadu laikā flīžu tehnoloģijas un mode acīmredzot ir nedaudz pārsēdusies jaunās sliedēs, un absolūts grīdas flīžu izmēra standarts katalogos un veikalos ir 60×60 un 60x120cm. Gigantiskas! 60×120 parādījās veikalos ap to laiku, kad būvējos pagājušo reizi un tobrīd tas bija tāds diezgan wow jaunums. Mēs tolaik nopirkām 2 tādas un ielikām virtuves backsplash vietā. Arī par to es tolaik priecājos savā instagramā. Labi atceros. Kā tādu milzi zāģēt – tas man nav skaidrs līdz šim brīdim, un es apbrīnoju visus, kas to spēj.
Anyway. Rūsas flīzes bija salizturīgas. Rektificētas, kas nozīmē mazas šuves. Un no jēdzīga ražotāja. Demo telpu bildes internetā izskatījās stilīgi. Cena laba un salien budžetā. (Man ir ko teikt par budžetiem – vairāku veidu – privātiem, privātiem creative, privātiem pirated un pure luck, oficiāliem un oficiāliem pašvaldību, piemēram: tur ir pasakainas atšķirības). Un es sev pārjautāju vēlreiz – vai nu tik stulbi gan tas būtu, ielikt rūsas flīzes kurtuvē, kur pirms tam karājās Rammstein plakāts un valdīja viegls steampunk? Nu nemaz tik stulbi neliekas. Lai notiek! Es pasūtīju rūsas flīzes no Ascot Steelwalk sērijas. 60×60.
Varam atgriezties pie sienas krāsas.
C5.57.42 vairs nav.
Sarkanie ir par sarkanu.
Es izskatīju variantus “dzeltens” un “oranžs”. Es izskatīju variantu “tiffany zils” :). Es izskatīju variantu atmest ar roku un nokrāsot sienu vnk baltu.
Dokuments, kurā man bija jāieraksta viens vienīgs krāsu kods, tāpat kā manas smadzenes, sāka izskatīties šādi:
Bet es izlēmu. And the winner is…
C7.49.50
Tā ir krieeeetni oranžāka krāsa, nekā C5.57.42. Krāsas ekrānā, kā skaidri zināms un saprotams, galīgi nav rādītājs, dzīvē, un pie tam, kā kurā dzīvē, krāsas uzvedas citādi. Ja ir juška uz krāsu kodiem RGB/HEX sistēmā, vai kaut vai gleznošanā, tad pirmkārt daudz ko var renderēt galvā, ja ir pa rokai krāsas dati, otrkārt, ļoti palīdz redzēt krāsu relatīvi pret citu krāsu. Internetā ir lērums krāsu salīdzināšanas verķu, kas ļauj izdarīt tieši to – salikt divas krāsas blakus un uzzināt, ko kāda RGB tās sastāv. Mans mīļākais ir https://hextoral.com/side-by-side/c5-57-42-vs-c7-49-50/ bet ir arī citi labi, Google iedos.
Ar to var daudz ko iesākt (ja nav pa rokai krāsu swatchu un jāsašaurina izvēles no 100 uz kādām 3). Zemāk piemērs, kā blakus izskatās mana pirmā sarkanā krāsa un jaunā oranžsarkanā krāsa:
– pirmkārt, jaunā ir gaišāka (forši, noderēs, jo grīda tagad tumša)
– otrkārt, acīmredzami vecā krāsa uz jaunās fona izskatās ļoti sarkana.
Oranžas, var teikt, ir abas.
Šo visu var redzēt ne tikai ar krāsu acīm, bet arī tabulā. Mmm, seksīgi. (Man patīk tabulas). Man personīgi visvairāk patīk skatīties decimālajā RGB. R (red) ir 207 un 225 attiecīgi, un paši par sevi vēl neizsaka visu – skaidrs, ka abas krāsas ir stipri sarkanas: G (green) un B (blue) ir 109 un uz leju. RGB attiecība starp abām ir +18 +28 +15. No kā var secināt, ka otrā ir gaišāka. Mazliet vairāk G, tātad oranžāka (lai iedotu reminder/virzienu – full RG no RGB (100%,100%,0) ir dzeltenie, bet R:G ~= 2:1 (100%,50%,0) ir oranžie).
Un tā es izvēlējos krāsu.
Un tā es izvēlos visu.
Es esmu hiperaktīvs mājas mikrobioms.
Šobrīd viss šis ir ielikts un nokrāsots. Tāpēc es lieku šo pie miera, man priekšā ir vēl viens, div, trīs…kādas 10 telpas ar visu šo pašu lēmumu pieņemšanu. Es izlikšu arī tās, man vnk vairs nav dvēselē vietas, dakter.