Pa ausu galam pat es, tad gan jau arī mans dārgais lasītājs, ir dzirdējis par nez kādu tūroperatoru “Ceļojums tev” un apčakarētajiem klientiem. Ja ne – tad te īsais pārstāsts: nez kāda “Ceļojums tev” Laura Reķe uzmetusi ntos ļaudis: paņēmusi naudiņas par atvaļinājumiem turcijās, u know, lidmašīnas biļetes, viesnīcas un tādā garā, aizsūtījusi tūristus vienā virzēnā kur tie, ar Reķes viltotiem maksājumiem nagos, bez viesnīcām un atpakaļceļa biļetēm varēja piedalīties realitātes šovā tūrists-bomzis-lohs.
Šādi dati pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā, bet tad pastkastē atradu avīzes Siguldas Elpa jaunāko numuru, kur viena no vāka tēmām – “apčakarētie Siguldieši”. Brīva brīža nomocīta metos iepazīties ar stāsta detaļām, pašausminājusies par diezgan konkrēto ablomu, ko baudījuši Turcijas maigo glāstu kārotāji, nonācu līdz rindkopai, kur ar sevi un savu satriecoši inovatīvo biznesa plānu nevis taisnojas, bet braši skaidro, nu jau atpazīstamā uzņēmēja Reķe. Tas būtu noziegums pret valsts ekonomiku, cilvēci un tavu, lasītāj, iespēju izsisties, nepadalīties ar šo ideju, tāpēc centīšos to pārstāstīt.
Bizness ir tāds, kur veiksme nerodas pati!
Savu apgaismojošo lekciju uzsāk Reķe un graciozi turpina:
Lai Latvijā varētu “izsisties” mazais uzņēmums tūrisma jomā, ir jāstrādā citādi, nekā lielajām kompānijām.
Un šo izaicinājumu “priekuliete, kas pēdējos gados dzīvo Siguldā” jeb Vidzemes biznesa pantēra Reķe nolēmusi satriekt pelnos ar tādu pieeju, ka varēsiet vien kost sev pirkstos, ka neiedomājāties par to paši un ātrāk.
Papriekšu neliela reversā inženierija, mēģināsim aptvert, kā vispār pareizi dara biznesu. Lai “izsistos” ar biznesiņu ar savu sapņu darbiņu tūrismiņa jomiņā, vajag ko? Nu.. pārdot kādam ceļojumu. Lai dikti dikti izsistos vajag ko? Pabakstām acenes, pakratām skaitīkļus, reizinām, un kļūst skaidrs – daudz pārdot. Ko vajag, lai pārdotu daudz? Atceramies par šķērītēm no vidusskolas ekonomikas klases, piedāvājums, jā, jā, turpini, pieprasījums – pāreizi – daaaaudz, daaudz pircēju, jeb kā saka Siguldas tūrisma biznesa vides haizivis: “piesaistīt sev klientus un iegūt plašu klientu loku“. Šis izaicinājums pa spēkam ir retajam, bet veiklā biznesmene ir atkodusi šo mīklu un inovatīvi nolēmusi iekarot tirgu ar zemāko cenu. Bet zemāku cenu dabū kā? Nolaižot cenu, protams! Elementāri. Un vēēēl zemāka cena slēpjas kur? Nu, studenti, bēnudārznieki? Zem pašizmaksas! Un, ja jūs vēl neredzat, ka šis STRĀDĀ, pati autore apraksta savu veiksmes stāstu:
klienti, uzzinot piedāvāto cenu, piekrita, jo bija apmierināti ar cenu piedāvājumu,un slēdza ar mani līgumus.
Lūk, kā atveras visas durvis un kūsā bizness, kad vērsim ķeras pie īstās vietas!
Taču skaudīgais latvietis nevar tā vienkārši noskatīties, kā realizējas liels talants – un, kā es te sēžu, apenēs, NOSKAUDA biznesu – kundzei sakrājās tie, kas nav brāļi, jeb parādi. Par spīti visam Reķe ir gatava plēst kreklu un braši atzīt kļūdas, nožēlot grēkus un, citēju,
no savien noslēgtajiem darījumiem neatsakās.
Šeit kaut kur Turcijas un Taizemes ielā uz kofera sēdēdams īdzīgais tūrists var uzelpot un beigt iespringt par savu naudu, kura tūrisma braucienā nedevās, bet palika Latvijā, kopā ar veiksmīgākiem cilvēkiem, kas tik vien lūdz, kā sapratni
un dāsni kā Kristus dod padomu bēdīgajam tautietim – neveiksminiekam, kurš nesaprot, ko tas dara:
lai visi “nestreb karstu”
jo, cietusī (jā, cietusī! no neizpratnes! no skaudības!), citēju, grib apliecināt, ka viss tiks apmaksāts, noorganizēts, viss būs
tikai ceļojuma laiks tiks pārnests mazliet vēlāk [sic].
Tu paņēmi atvaļinājumu oktobrī? Apmaksāji ceļojumu? Well… Too bad!
Pēcvārdam, asaraini rūgta veiksmīgas biznesa sievietes atklāsme mūsdienu Latvijā:
Ja klienti tik ļoti neiespaidotos no masu medijos pasniegtās informācijas, kur pausts atsevišķu klientu negatīvais, subjektīvais viedoklis, tad nerastos ķēdes reakcija, kad klienti neziņas un šaubu dēļ viens pēc otra vēlas pārtraukt darījumu par pakalpojuma sniegšanuno manas puses.
Kas gan tevi, ceļotāj Ivar, kas ar ģimeni devās uz Antāliju vienā virzienā, dod tiesības aprunāt, apliet ar samazgām, veiksmīgu uzņēmēju, kuras vienīgais noziegums, ja tas maz ir noziegums, bija paņemt tavus 4000Ls bet neapmaksāt viesnīcu un biļetes atpakaļceļam? Varbūt ir vērts aizdomāties par savām prioritātēm?
Šādos apstākļos nav iespējams strādāt,
skumst Laura. Bet par spīti negācijām saglabā skatu cēlā nākotnē, un aicina arī savus klientus
saglabāt mieru un solu kompensēt (…), gan nodrošināt (…), tikai, iespējams, citā laikā.
* * *
Jā. Bizness – tā ir cīņa. Cīņa ar neizpratni. Ar neiespējamo. Ne katram pa zobam,
bet kaut vienu atziņu var mēģināt paņemti sev jau šodien: nav labāka laika pildīt solījumus kā cits.
