Ko gan Jēzus darītu

Mana iebūvētā cilvēkmīlestība, pašas novērtējumā, ir ļoti zema, bet man dzīvē ir neprātīgi veicies satikt ģeniālus, neaptverami interesantus, fantastiskus cilvēkus augstās koncentrācijās – un man ir ar ko salīdzināt – tas nenotika uzreiz! Kaut kādā mērā šo cilvēku predeterminētais brīnišķīgums ir mani izlutinājis, un, nonākot godīgākas atlases rezultātos ar normālu sadalījumu, mani pa īstam pārsteidz, es pat lietotu nodrāzto “ŠOKĒ!!!”, vidēja nefiltrēta cilvēka debīlisms, ļaunums, rupjība un fobijas.

Tā, piemēram, slikti panesu gaudotājus, kas jauc valsts un pašvaldību funkcijas, bet tanī pat laikā māk saskaitīt un varbūt pat izdalīt visus tos “daudzos nodokļu ļimonus” un kļūst agresīvi, kad kāds nepiedalās eskaltētā bezierunu (un bezdarbīgā) sistēmas heiterismā, rējējus, kuru toksiskās neapmierinātības iemesls pēc būtības ir priviliģētas pirmās pasaules princeses luksusa hobija izmaksas (piemēram maksa motociklam par iebraukšanu Jūrmalā vai vispār maksa par jebko tīri izklaidei brīvā laikā). Ir vēl kategorija alternatīvi audzinātu cilvēku ar pārspīlētā pašvērtējumā sakņotu sliktu impulsu kontroli un neesošu diplomātiju, kas pat pašpasludināti Cienījamā vecumā izpaužas sabiedrībā kā spuraini panki ar mēnešiem nemazgātu attieksmi. Adorabļe!

Bet nesenie* kristieši fotomākslas brīvības cīnītāji bija kā ledainas pēdas pie muguras un satriecošs atgādinājums, cik atšķirīgās pasaulēs varam līdzāspastāvēt.

Izrādās ir tāda pasaule, kur taisnc kristiec nesaprāst, kas ta vainas, atteikt “lezbēm” un pat fakts, ka par šī atteikuma fakta konstatāciju mazā <140 zīmju sūdzībā izcēlās diskusija uz desmitiem un simtiem komentāru joprojām nerada aizdomas, ka tas varbūt tomēr nav ok… nemaz nerunājot par latento geju “esmu homofobs un ar to lepojos” un perversu fantāziju nomocītu sievietīšu-pareizi-ieņēmēju vemstīšanās par “kā divi vīrieši maigojas” ainām savā galvā (man nav bijusi tāda iespēja būt par aculiecinieci geju tuvībai, es varbūt nezinu, kur jāskatās vai varbūt vienkārši nelienu ne hetero, ne geju stipri privātā telpā, iesaku pamēģināt nelīst!) pie fotogrāfes – tipa – kristietes …naivajā?.. attaisnojumā savai rīcībai feisbukā. Tas bija kā lasīt jukušā uzrunu tiesai – “es nogalināju šos bērniņus, jo balsis man lika”. Nu nav redzama sava kļūda ne kristietei, un, izrādās, vēl dažiem citiem tādiem pašiem gatera strādniekiem, kas putām uz lūpām pateicībā par tādu iespēju skaļi deklarē savu orientāciju, apzeltīdami to ar savām kruzuļotajām fantāzijām par visām citām orientācijām un pie iespējas arī perversijām. Pat kopā ar popkornu šis sūds būtu nebaudāms, bet par laimi, bija kas pielej labi daudz garda sarkasma absinta šajā visādi citādi ar liekulīgām “kristiešu” sisrniņām piebakstītajā viduslaiku līmeņa akmeņu mētāšanā, kur visi lēti piesedzas ar “Lauriņ, mēs ar tevi”.

Mans take away no šī ir, nekas jauns – reliģija nereti ir vnk smuks spīdīgs wrapperis sapuvušam prātiņa receklītim, paddings maza cilvēciņa sarežģītajai pasaulei, un nav svarīgi, vai liktenis (raduraksti vai glupas sakritības dzīves izaicinājumu līkločos) piespēlējis islāmu vai kristietību – abās bļodās ir viens un tas pats, tostarp ļauni truliķi, kas gatavi mest kakas un braukt ar fūrēm pa citiem cilvēkiem bez mazākajiem sirdsapziņas jautājumiem, kur nu vēl pārmetumiem. Nabaga, nabaga reliģija, kā lupata, tā noder visam kam. Ja tā būtu mans izgudrojums, vai pat tikai hobijs, es izmisumā saķertu galvu…


* internets ir sekmīgi attīrījies no šī sviesta un es nelikšu šeit linku uz dzelteno portālu šokarakstiem, ar lietas būtību var iepazīties šeit: http://ineseejugbo.blogspot.co.uk/2017/05/fotografe-un-divas-mammas.html

You may also like

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *