Cilvēkiem dzīves laikā sakrājas pieķeršanās un visādas citas īpašas un maģiskas piesaistes citām dzīvām radībām. Tādas, kas sastāv no liela prieka, laimes un beidzas ar briesmīgām, briesmīgām sāpēm. Šis būs stāsts par radību, kas man tik dārga, ka, šķiet, zaudējuma šķembas sāpēs mūžam, par vienu ļoti īpašu kaķi. Manu kaķi. Atnācu atvadīties, izsāpēt un nolikt mierā šeit blogā, kur ta lai citur liek un uzkrauj… Reiz kaut kādā apmēram 7 gadus senā vasarā ar savu nākotnes vīru nolūkam nepiemērotā somā pārvedām mājās mūsu pirmo zvēru. Ugunīgais oranžais drakons bija izlikts atdošanai sludinājumā interneta trakonamā baznica.lv. Nosaucām par Zirdziņu.
East siy-eede – Rīga, Daugavpils, Madona, Cēsis
Šofera-ceļotāja piezīmes par: negaisu un miglu laukos, ceļu Preiļi-Madona caur Atašieni (2010. gada maija fakti), putniem un maizi, ceļu Madona-Cēsis, maznozīmīgi pļurksti par Daugavpili, Krāslavu, Kaplavu, Aglonu, Preludi un Cēsīm.
Maija sākums ar savām 4-pēc-kārtas brīvām dienām un laiku “Tropi ar ledu” izvelk no 4 sienām katru, kas kaut cik dzīvs. Mani kopš Preludes iegādes no stūres nav iespējams atraut, tāpēc iejūdzām manu lielceļu pantēru un laidām Latvitripā uz East side, galamērķis – Daugavpils-un-tad-jau-redzēs.
DAY 1. Rīga – Daugavpils – Preiļi – miglasWTFs – Madona
Rīgu pametām kā jau laiskiem buržujiem pienākas: ap 1iem. Šņak cauri Ogrei un Pļaviņām (kur “no baznīcas ziedojumu kastes nozagti..div simt piecdesmit lati .. aptuveni”). Laiks šonedēļ lutina ar siltu sauli, silta saule savukārt cep vakarā labu saulrietu. Pēc negaisa kaut kur posmā Kobmuļi – Grāveri – Aglona saule sāka laistīt svaigu kreftīgu saulrietu pa pavasarzaļo Latvijas lauku samtadabu un mežģīņu vibro-lielceļiem. Ceļi te ir pārsvarā sūdīgi, toties ainavas – pasakainas.
