Vispār, sen jau vajadzēja veikt piezīmes par geo spēlēm un rotaļām, jo daudzi risinājumi un sajūsmas avoti, muižas un ieži dziest no atmiņas, kuru aizpilda visi tie joki, ko internetā nākas redzēt vairāk kā vienu reizi. Tas, kas paliek atmiņā, jādomā, ir ļoti īpašs. Kā piemēram, kāds Jelgavas apmeklējums gadu 2-3 tālā pagātnē, kad, romantiski un nostalģiski izstaigājot senas studentu takas, šur tur līdām, šur tur rāpojām, meklējot atbildes uz jautājumu Can you hack it?.
Stāstiņi par grozījumiem satversmēs
Stāstiņš par nelaimīgu mīlestību
Kādam sportistam ļoti patika Kautkurstāna. Mašīnā uz paneļa viņam bija Kautkurstānas karodziņš un mugurā sarkans sporta tērps ar uzrakstu KAUTKURSTAN, tas bija viņa mīļākais tērps, no kura nešķīrās pat gultā. Kā par nelaimi, šī mīlestība bija pakļauta nežēlīgajam attāluma slogam – sportists dzīvoja Bababaijā un Kautkurstānā pat nekad nebija bijis – dzimis un audzis viņš bija Bababaijā un likteņa nežēlībā. Bababaijā viņam riebās pilnīgi viss. Tā kā pats runāja tikai kautkurstiski, nevarēja būt diezko lietderīgs darbos, kur varēja nākties sarunāties ar bababaijiešiem, tāpēc cieta mērenu trūkumu, bezdarbu un Bababaijas patizlo sociālo sistēmu. Ar sportu naudu nopelnīt nevedās, jo sportists ar sportu tā īsti nekad nebija nodarbojies. Instrukcijas uz Bababaijas veikalos pirktiem pulverīšiem viņš izlasīt nemācēja, tāpēc bija tos pārdozējis neskaitāmas reizes. Kalendāri un pulksteņi viņa mājā bija noregulēti pēc Kautkurstānas laika, tāpēc viņš vienmēr visur ieradās nelaikā un svētkus svinēja nesaprasts. Sportists mūžam mīlēja Kautkurstānu un viņa domas tiecās uz to ik brīdi, maigi kā mīļotās fotogrāfiju tas ar skatienu glāstīja tās TV kanālu ņirbu un reiba no Kautkurstānas saldās un krāšņās popmūzikas. Sportists cieta caurām dienām. Dusmu un lielu bēdu pielietas bija viņa gaitas. Lai cik tevī būtu līdzjūtības, nestāsti sportistam nekad par vilcienu uz Kautkurstānu: par nacistu kļūsi!
Stāstiņš par grūto brīdi
Reiz kādam vīram apzaga dzīvokli un aiznesa mīļāko pūces izbāzeni un kladīti, kur viņš gadu gadiem katru dienu bija pierakstījis aizraujošus skaitļus un interesantus aptauju rezultātus. Vīram tas bija neizsakāmi sāpīgi. Bet, tā kā viņš bija rīcības cilvēks un krievu valoda Latvijas cietumos ir oficiālā, vīrs sāka vākt parakstus, lai visiem sportistiem jau skolā iemācītu par vilcienu.
Stāstiņš par šoka terapiju
Reiz dzīvoja divi kaimiņi. Vienam bija forša sieva bija laba izglītība. Otram kaimiņam bija kopš bastotām algebras stundām izveidojusies nikotīna atkarība un krīze. Kādu dienu tas stāvēja pīpēja pieturā. Pagriezās pa kreisi, tur tantiņa sēd uz sola, nav kur pašam kājas atpūtināt. Pagriezās pa labi, tur – bērns un metru augstāk dusmīgi un nosodoši dūmotāja virzienā lūrēja māte un uzprasījās. Ej ka tu nah*j, nodomāja vīrs un ievilka indīgu dūmu brīdī, kad garām brauca mersis, pie stūres kaut kāda tur kuce, skatās sazinkur, nošļakstīja vīram visas bikses. Nu nav šodien vīram diena. Grūti vīram. Viss slikti. Atnāk vīrs mājās, tur sieva mazgā grīdu, tas viņai saka – paskaties kā vīrietim viss slikti, ibio, un viss tikai bābu dēļ, kad es tev saku, a šī neklausās, mazgā grīdu un neuzszāk, kuce, dialogu. Pārliecinājās vīrs, ka visās viņa dzīves nelaimēs sievietes vainīgas, apvainojās un aizgāja taisnīguma vārdā pastkastes piemīzt.
BrainwAŠ turpinās
jeb Ērikonkuļa sacerējums Par Labu Latviju un stāsts Par Savu Kabatu
Aidā nākamā brainwash reklāma – jau cītīgi vajā cilvēku pa TV un pa radio. Biedē tas, ka šitā ir tik debīli pozitīva, ka prātu izkūkojušas večiņas un 26-gadīgi Flandersi (“esi vienmēr pozitīvs! Pozitīvs!”) sabalsos par vienalga ko kā likts.