Dažreiz sanāk neizgulēties. Nu tā stipri neizgulēties, kā tikai ar bēbīšiem var. Ballējam, neguļam un kurinām, un kurinām… jaunatne, ziniet. Jaunatne vēl īsti nemāk nakti.
Sešos aizmiegam. 7os jāceļas.
Atveru acis: ir gaišs, kluss rīts, 9:20. Dižfak!
Lecu no gultas kā tāds Legolass, sagrābju telefonu, lai nosūtītu īsziņu bērnudārzam, ka esam lohi, kavēsim, lai piedod un saprot, un pieskaita bērnu pusdienām un tādā garā.
Un huļi tad mēs vispār tesāmies pirkt to balto kreklu, kas šodien jāvelk!
Iebrāžos bērna istabā.. BĒRNA NAV. Sega vien.